Jinacaritaya

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

1.

Uttamaṃ uttamaṅgena namassitvā mahesino;

Nibbāṇamadhudaṃ pādapaṅkajaṃ sajjanālinaṃ.

2.

Mahāmohatamaṃ loke dhaṃsentaṃ dhammabhākaraṃ;

Pātubhūtaṃ mahātejaṃ dhammarājodayācale.

3.

Jantucittasare jātaṃ pasādakumudaṃ sadā;

Bodhentaṃ saṅghavandañca silorukiraṇujjalaṃ.

4.

Tahiṃ, tahiṃ suvitthiṇṇaṃ jinassa caritaṃ hitaṃ;

Pavakkhāmi samāsena sadā’nussaraṇatthiko.

5.

Paṇitaṃ taṃ sarantānaṃ dullabhampi sivaṃpadaṃ;

Adullabhaṃ bhave bhogapaṭilābhamhi kā kathā?

6.

Tasmā taṃ bhaññamānaṃ me cittavuttapadakkamaṃ;

Sundaraṃ madhuraṃ suddhaṃ sotusotarasāyanaṃ.

7.

Sotahatthapuṭā sammā gahetvāna nirantaraṃ;

Ajarāmarami’cchantā sādhavo paribhuñjatha.

8.

Kappasatasahassassa catunnaṃ cā’pi matthake;

Asaṅkheyyānamā’vāsaṃ sabbadā puññakāminaṃ.

9.

Nānāratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ;

Vicittāpaṇa saṃkiṇṇaṃ toraṇa gghika bhūsitaṃ.

10.

Yuttaṃ dasahi saddehi devindapurasannibhaṃ;

Puraṃ amarasaṅkhātaṃ ahosī ruciraṃ varaṃ.

11.

Tahiṃ brāhmanvaye jāto sabbalokābhipūjito;

Mahādayo mahāpañño abhirūpo manoramo.

12.

Sumedho nāma nāmena vedasāgarapāragū;

Kumāro’si garūnaṃ so avasāne jinaṃkuro.

13.

Rāsivaḍḍhakamaccena dassitaṃ amitaṃ dhanaṃ;

Anekasatagabbhesu nicitaṃ taṃ udikkhiya.

14.

Dhanasannicayaṃ katvā aho mayhaṃ pitādayo;

Gatā māsakame’kampi nevā’dāya divaṃ iti.

15.

Saṃvegamu’payāto’vacīmantesī’ti guṇākaro;

Dhanasāraṃ ihaṃ gayha gantuṃ yuttanti me pana.

16.

Rahogato nisīditvā sundare nijamandire;

Dehe doso udikkhanto ovadanto’pi attano.

17.

Bhedanaṃ tanunodukkhaṃ dukkho tasso’dayo’pi ca;

Jātidhammo jarādhammo vyādhidhammo ahaṃ iti.

18.

Evamā’dīhi dehasmiṃ disvā dose anekadhā;

Pure bheriṃ carāpetvā ārocetvāna rājino.

19.

Bherinādasugandhena yācakālisamāgate;

Dānakiñjakkhaoghena sattāhaṃ pīnayī tato.

20.

Dānaggahimabindūnaṃ nipātenā’pi dhaṃsanaṃ;

Ayātaṃ taṃ viloketvā ratanambujakānanaṃ.

21.

Rudato ñātisaṅghassa jalitānalakānanā;

Gajindo viya gehamhā nikkhamitvā manoramā.

22.

Mahantaṃ so mahāvīro upagañchi himālayaṃ;

Haricandanakappūrāgarugandhehi vāsitaṃ.

23.

Suphallacampakāsokapāṭalītilakehi ca;

Pūgapunnāganāgādipādapehi ca maṇḍitaṃ.

24.

Sīhavyagghataracchehi ibhadīpikapīhi ca;

Turaṅgamādinekehi migehi ca samākulaṃ.

25.

Sāḷikāravihaṃsehi haṃsakoñcasuvehi ca;

Kapotakaravīkādisakuntehi ca kūjitaṃ.

26.

Yakkharakkhasagandhabbadevadānavakehi ca;

Siddhavijjādharādīhi bhūtehi ca nisevitaṃ.

27.

Manosīlindanīlorucārupabbatapantihi;

Sajjhuhemādinekehi bhūdharehi ca bhāsuraṃ.

28.

Suvaṇṇamaṇisopānanekatitthasarehi ca;

Sobhitaṃ tattha kīḷantanekadevaṅganāhi ca.

29.

Sītasīkarasañchannanijjharānaṃ satehi ca;

Kiṇṇaroragaraṅgehi rammehi virājitaṃ.

30.

Sikhaṇḍisaṇḍanaccehi latānaṃ maṇḍapehi ca;

Setavālukasañchannamālakehi ca maṇḍitaṃ.

31.

Suvaṇṇamaṇimuttādi anekaratanākaraṃ;

Icchantānaṃ janālīnaṃ puññakiñjakkhamā’layaṃ.

32.

Tama’jjhogayha so dhīro sahassakkhena māpite;

Disvā isiparikkhāre paṇṇasālavare tahiṃ.



我来为您翻译这段巴利文《胜者传》:
敬礼世尊、阿罗汉、正等正觉者
1.
以最高的头部顶礼大仙，
向如蜜般甘露的涅槃莲足，善人如蜂蜜。
2
在世间驱散大愚痴黑暗，法光普照，
在法王升起之山，显现大威德。
3
在众生心湖中生长，永远开启信心睡莲，
以戒德光芒照耀，使僧伽觉悟而受敬仰。
4
胜者广大利益之行迹，遍及各处，
我为常念而简要宣说。
5
忆念此殊胜者，虽难得寂静道果，
但于世间获得受用更何须说？
6
因此我所说的心意次第，
美好纯净如甘露，是闻者之良药。
7
善人们啊！请用耳朵之手，
正确无间断地接受，若欲不老不死请享用。
8
在十万四个阿僧祇劫顶端，
常行布施功德者之住处。
9
具足种种珍宝，众多人群熙攘，
遍布各种商铺，以华盖门楼装饰。
10
具足十种声音，如同帝释天宫，
有一殊胜美丽城，名为不死城。
11
其中生于婆罗门族，为一切世间所敬仰，
大悲大慧，容貌端严令人喜悦。
12
名叫须弥陀，通晓吠陀之海，
年少时为师长所敬重，后来成为佛陀之芽。
13
藏臣示现无量财富，
积聚于数百宝库，观察此财。
14
积聚财富后，哎呀！我的父辈们，
去世时连一钱也未能带去天界。
15
生起厌离，功德藏如是思维：
"我应取此财富精华而去。"
16
独自坐于美丽私宅，
观察身体过患，也劝诫自己。
17
身体分散是苦，生起也是苦，
我是生法、老法、病法。
18
如是种种观察身体诸多过患，
先在城中敲鼓巡游，告知国王。
19
以鼓声香气召集乞求者众，
以布施花蜜流滋润七日。
20
布施接受者如雨滴降下消散，
观察未来宝莲园。
21
亲族众悲泣如燃烧林野，
他如象王般离开美丽家园。
22
这位大勇士前往广大的喜马拉雅山，
那里弥漫着栴檀、龙脑香、沉香等香气。
23
以盛开的旃簸迦花、无忧花、
波吒梨花、帝利花等装饰。
24
有狮子、老虎、豹子，
大象、豹、猴子等，以及众多骏马等兽类游荡。
25
八哥、乌鸦、天鹅、
鹤、鹦鹉、鸽子、报春鸟等鸟类鸣唱。
26
夜叉、罗刹、乾闼婆、
天神、阿修罗，以及成就者、持明者等精灵居住。
27
以朱砂、青玉等美丽山脉，
以及金等众多宝山闪耀。
28
以黄金宝石阶梯、众多渡口水池，
以及在此嬉戏的众天女庄严。
29
以清凉水滴覆盖的数百瀑布，
以及紧那罗、龙众游戏之美丽处庄严。
30
以孔雀群舞蹈、藤蔓凉亭，
以白沙覆盖的庭园装饰。
31
黄金、宝石、珍珠等众多宝藏，
是求愿众生之功德花蕊住处。
32
这位智者深入其中，在帝释天所化现之处，
见到仙人用具和殊胜草庵。

33.

Isivesaṃ gahetvāna viharanto samāhito;

Sattāha’bbhantare pañca abhiñña’ṭṭhavidhā’pi ca.

34.

Uppādetvā samāpattisukhene’ca tapodhano;

Nabhasā divase’kasmiṃ gacchanto janataṃ isi.

35.

Sodhentama’ñjasaṃ disvā otaritvā nabhā tahiṃ;

Iti taṃ janataṃ pucchi kasmā sodhetha añjasaṃ.

36.

Sumedha tvaṃ najānāsi dīpaṅkaratathāgato;

Sambodhimu’ttamaṃ patvā dhammacakkama’nuttaraṃ.

37.

Pavattetvāna lokassa karonto dhammasaṅgahaṃ;

Rammaṃ rammapuraṃ patvā vasatī’ha sudassane.

38.

Bhikkhusatasahassehi catūhi vimalehi taṃ;

Nimantayimha dānena mayaṃ lokekanāyaka.

39.

Tassa āgamanatthāya maggaṃ sodhema cakkhuma;

Iti sotassa so tassa sukhaṃ dento jano’braviṃ.

40.

Buddho’ti vacanaṃ sutvā pītiyo’daggamānaso;

Sakabhāvena saṇṭhātuṃ nevasakkhi guṇākaro.

41.

Tenā’raddhañjasā dhīro yācitvāna padesakaṃ;

Labhitvā visamaṃ ṭhānaṃ samaṃ kātuṃ samārabhi.

42.

Nā’laṅkateyeva tahiṃ padese,

Lokekanātho sanarāmarehi;

Sampūjito lokahito mahesi,

Vasīhi saddhiṃ paṭipajji maggaṃ.

43.

Chabbaṇṇaraṃsijālehi pajjalantaṃ tathāgataṃ;

Āgacchantaṃ tahi disvā modamāno vicintayi.

44.

Yannūni’massa dhīrassa setuṃ katvāna kaddame;

Sakattānaṃ nipajjaye sasaṅghassa mahesino.

45.

Dīgharattāma’laṃ taṃ me hitāya ca sukhāya ca;

Icce’vaṃ cintayitvāna nipanno’so jinaṅkuro.

46.

Pabodhetvāna disvāna cārulocanapaṅkaje;

Puna’pe’vaṃ vicintesi nipanno dhitimā tahiṃ.

47.

Iccheyyaṃ ce’hama’jje’va hantvā’nantaraṇe bhave;

Saṅghassa navako hutvā paviseyyaṃ puraṃ varaṃ.

48.

Kima’ññātakavesena klesanibbāpaṇena me;

Ayaṃ buddho’va’haṃ buddho hutvā loke anuttaro.

49.

Janataṃ dhammanāvāya tāretvāna bhavaṇṇavāva;

Nibbāṇapuramā’netvā seyyaṃ me parinibbutaṃ.

50.

Icce’vaṃ cintayitvāna nipanno kaddame tahiṃ;

Suvaṇṇakadalikkhandhasannibho so’ti sobhati.

51.

Chabbaṇṇaraṃsīhi virājamānaṃ,

Disvā manuññaṃ sugatattabhāvaṃ;

Sañjātapītīhi udaggacitto,

Sambodhiyā chandama’kāsi dhīro.

52.

Āgantvāna tahiṃ ṭhānaṃ isiṃ paṅke nipannakaṃ;

Lokassa setubhūto’pi setubhūtaṃ tama’ttano.

53.

Disvā ussīsake tassa ṭhatvā lokekasetuno;

Lokekalocano dhīro dīpaṅkaratathāgato.

54.

Gotamo nāma nāmena sambuddho’yaṃ anāgate;

Bhavissatīti vyākāsi sāvake ca purādike.

55.

Idaṃ vatvāna katvāna sasaṅgho taṃ padakkhiṇaṃ;

Pūjesi aṭṭhamuṭṭhihi kusumehi guṇappiyo.

56.

Iti kātūna pāyāsi sasaṅgho lokanāyakova;

Rammakaṃ nāma nagaraṃ rammārāmālayālayaṃ

57.

Jinassa vacanaṃ sutvā uṭṭhahitvāna paṅkato;

Mudito devasaṅghehi kusumādīhi pūjito.

58.

Pallaṅkamā’bhujitvāna nisīdi kusumāsane;

Mahātapo mahāpañño sumedho damitindriyo.

59.

Devā dasasahassesu cakkavāḷesu moditā;

Abhitvaviṃsu taṃ dhīraṃ nisinnaṃ kusumāsane.

60.

Nisinno upadhāresi dhamme buddhakare tadā;

Kimuddhaṃ vā adho vā’pi disāsu vidisāsu ca.

61.

Icce’vaṃ vicinanto so sakalaṃ dhammadhātukaṃ;

Addakkhi sakasantāne paṭhamaṃ dānapāramiṃ.

62.

Evame’vaṃ gavesanto uttariṃ pāramī vidū;

Sabbā pāramiyo disvā attano ñāṇacakkhunā.

63.

Saṃsāre saṃsaranto so bahuṃ dukkhaṃ titikkhiya;

Gavesanto’mataṃ santo pūretvā dānapāramiṃ.



我来为您翻译这段巴利文的续篇：
33
穿上仙人衣，安住于禅定，
七日之内证得五神通和八禅定。
34
这位具足苦行功德者，以定力之乐，
一日从空中飞行时见到众人。
35
见到他们在清理道路，便从空中降下，
如此问众人："为何清理道路？"
36
"须弥陀，你不知道吗？燃灯如来，
证得无上正等觉，转无上法轮。
37
为世间转法轮，摄受正法，
来到美丽的兰玛城，住在善见处。
38
我们邀请世间唯一导师，
与四十万无垢比丘众受供养。
39
为他来临，我们清理道路，具眼者。"
听闻此言，给予快乐的人们如是说。
40
听到"佛陀"之词，心中生起最上喜悦，
这位功德藏难以保持自己平静。
41
因此这位智者请求一块，
已开始清理的道路处，得到一处不平之地，开始平整。
42
在那未完工之处，
世间唯一怙主与人天众，
受到供养的世间利益大仙，
与具神通者同行于道路。
43
见到如来放射六色光芒，
来到此处时，欢喜思维：
44
"我应该在泥中为这位智者，
作桥让大仙与僧众通过。
45
这对我长久有益又快乐。"
如是思维已，这位未来佛陀便卧下。
46
睁开美丽莲花般眼睛观察后，
这位坚定者再次如此思维：
47
"如果我今天就能断除轮回，
成为僧团中最年少者进入殊胜城。
48
以未知身份灭除烦恼对我何用？
愿我如这位佛陀成为世间无上佛陀。
49
以法船渡众生越过轮回海，
带至涅槃城后我才入般涅槃为妙。"
50
如是思维已卧于泥中，
如金色香蕉树干般庄严。
51
见到六色光芒照耀，
善逝身相令人喜悦，
心中生起无上喜悦，
智者发起菩提愿心。
52
来到此处见到仙人卧于泥中，
虽是世间之桥却成为他的桥梁。
53
见此情形，世间唯一桥梁，
世间唯一眼目智者燃灯如来。
54
预言道："此人将来必定，
成为名叫乔达摩的正等觉者。"并对弟子等众说。
55
说此已毕，与僧众右绕，
这位具德者以八把鲜花供养。
56
如是做已，世间导师与僧众，
前往兰玛迦城美丽园林住处。
57
听闻胜者之语，从泥中起身，
欢喜地接受天众以花等供养。
58
结跏趺坐于花座上，
大苦行、大智慧、调伏诸根的须弥陀。
59
十千世界系中的诸天欢喜，
赞叹这位智者坐于花座。
60
坐已思察成佛诸法，
上下四方及四维。
61
如是观察一切法界，
首先见到自身之布施波罗蜜。
62
如是寻求更上波罗蜜的智者，
以自己智眼见到一切波罗蜜。
63
在轮回中流转时忍受诸多痛苦，
寻求甘露寂静，圆满布施波罗蜜。

64.

Sattanaṃ kapparukkho’va cintāmaṇi’va kāmado;

Icchiticchitamannādiṃ dadanto dadataṃ varo.

65.

Tārakāhi bahuṃ katvā nabhe cāruvilocane;

Uppāṭetvā dadaṃ dhīro yācakānaṃ pamodito.

66.

Mahiyā paṃsuto cā’pi samuddodakato’dhikaṃ;

Dadaṃ sarīramaṃsañca lohitampi ca attano.

67.

Molinā’laṅkate sīse’dhikaṃ katvā sineruto;

Kampayitvā mahiṃ dento sute cā’pi sakaṅgatāva.

68.

Sīlanekkammapaññādī pūretvā sabbapāramī;

Vessantarattabhāve’ vampatvā tambhā cuto pana.

69.

Uppajjitvā surāvāse sundare tusite pure;

Vasanto suciraṃ kālaṃ bhutvānā’tantasampadaṃ.

70.

Katañjalīhi devehi yācito dipaduttamo;

Sambodhāya mahāvīra kālo tuyhantiādinā.

71.

Viloketvāna kālādiṃ ñatvā kālanti bodhiyā;

Paṭiññaṃ devasaṅghassa datvā nandanakānanaṃ.

72.

Gantvāna devasaṅghehi sugatiṃ gacchi’to cuto;

Abhitthuto mahāpañño cavitvāna tato idha.

73.

Susajjitaṅgoruturaṅgamākule,

Vicittanānāpaṇapaṇyasampade;

Manoramuttuṅgajindarājite,

Vibhūsite toraṇaketurāsihi.

74.

Alaṅkataṭṭālavisālamālaye,

Sugopure sundarasundarālaye;

Sudassanīye kapiḷavhaye pure,

Purindadassā’pi purassa hāsake.

75.

Bhūpālamoḷiratanālinisevitaṅghi,

Paṅkeruhaṃ vimalanekaguṇādhivāsaṃ;

Okkākarājakulaketumanāthanāthaṃ,

Suddhodanaṃ narapatiṃ pavaraṃ paṭicca.

76.

So sajjhudāmadhavalāmaladassanīya,

Soṇḍāya saṃgahitasetavarāracindaṃ;

Candāvadātavaravāraṇarājavaṇṇaṃ,

Sandassayitva supinena visālapañño.

77.

Bimbādharāya vikacuppalalocanāya,

Devindacāparaticaḍḍhanabhūlatāya;

Sampuṇṇasommavimalinduvarānanāya,

Sovaṇṇahaṃsayugacārupayodharāya.

78.

Pādāravindakarapallavasundarāya,

Sovaṇṇavaṇṇatanuvaṇṇavirājitāya;

Sīlādineka guṇabhūsanabhūsitāya,

Māyāya rājavanitāyu’pagañchi kucchiṃ.

79.

Paṭisandhikkhaṇe tassa jātā’nekavidhabbhutā;

Athā’yaṃ gahitārakkho narehi amarehi ca.

80.

Manuññarattambujakaṇṇikāya,

Mā’sīnasiṅgīpaṭimā’va rammā;

Suvaṇṇavaṇṇo dipadānamindo,

Pallaṅkamā’bhuñchiya mātugabbhe.

81.

Maṇimhi vippasannamhi rattasuttami’vā’vutaṃ;

Mātucittambujaṃ dhīro bodhayanto padissati.

82.

Dasamāsāvasānamhi devī rañño kathesi’daṃ;

Mayhaṃ ñātigharaṃ deva gantumi’cchāma’haṃ iti.

83.

Rañño’tha samanuññatā gacchanti kulama’ttano;

Mahatā parihārena dibbañjasa samañjase.

84.

Surabhikusumasaṇḍālaṅkatassālasaṇḍaṃ,

Samadahamaramālāgīyamānagganādaṃ;

Nayanavihagasaṅghe avhayantaṃ’va disvā,

Vipularatinivāsaṃ lumbinīkānanaṃ taṃ.

85.

Vipulatararatiṃ sā tamhi kātūna ramme,

Amarayuvatilīlācārulīlābhirāmā;

Vikasitavarasālasso’pagantvāna mūlaṃ,

Sayama’tinamite kaṃ sālasākhaṃ agaṇhi.

86.

Tasmiṃ khaṇe kammajamāluta’ssā,

Caliṃsu sānīhi parikkhipitvā;

Deviṃ jano taṃ abhipālayanto,

Tamhā paṭikkamma susaṇṭhitā’tha.

87.

Sagacāruhemavalayādivibhūsitena,

Accantatambanakharaṃsisamujjalena;

Tulātikomalasurattakarena sākhaṃ,

Olamba tattha majanesi ṭṭhitā’va dhīraṃ.

88.

Sovaṇṇavaṇṇatanuvaṇṇavirājamānaṃ,

Nettābhirāmamatulaṃ atulāya gabbhā;

Sammā pasāritakaraṅghīyugābhirāmaṃ,

Paṅkeruhā kaṇakahaṃsami’vo’tarantaṃ.



以下是巴利文的完整中文直译：
64
犹如众生的如意树，又如满愿的如意宝，
施予所求之食等物，是诸施者中最殊胜。
65
智者欢喜地将天空中，
美丽明亮如众星般的双眼，摘下施予乞求者。
66
施予自身之肉与血，
其量超过大地尘土与海洋之水。
67
以装饰华冠的头颅，较须弥山更为高大，
震撼大地施舍，乃至于自己的子女与肢体。
68
圆满一切波罗蜜，包括戒、出离、智慧等，
直至成就毗山多罗之身，然后离此往生。
69
往生于天界美妙的兜率天城，
长久安住其中，享受无尽福报。
70
诸天合掌祈请两足尊：
"大雄，今已是你成就正觉之时"等言。
71
观察时节等因缘，了知正觉时机已至，
向天众许诺后，前往欢喜园。
72
与诸天众同往，从善趣离开，
大智者受赞颂，从彼处转生于此。
73
众多良马驰骋其中，
各种商铺货物丰富，
令人愉悦高耸壮丽，
饰以门楼旗帜行列。
74
装饰楼阁广大庄严，
城门精美宫殿华丽，
在美好的迦毘罗卫城（今尼泊尔蓝毗尼附近），
此城连帝释天也为之欢喜。
75
国王之冠宝珠所敬奉足莲，
清净具足无量功德所依止，
甘蔗王族之幢幡众主之主，
投生于殊胜人王净饭王所。
76
他示现梦境，广大智慧者，
如同洁白无垢银光可爱，
象鼻所执持白色殊胜月亮，
如同洁白月色高贵象王之相。
77
朱唇绽放莲目妙丽，
眉如帝释天弓优美，
面如圆满柔和净月，
双乳如金天鹅庄严。
78
手足莲芽皆极美妙，
金色身躯光彩照耀，
戒等功德庄严具足，
入于摩耶王妃腹中。
79
入胎刹那，生起种种奇迹，
于是为人天守护。
80
如同可爱的红莲花蕊，
宛若金色雕像般庄严，
金光闪耀两足之尊，
结跏趺坐于母胎中。
81
如同透明宝石中，穿过的红线，
智者显现于母亲莲心中，使之觉悟。
82
十月期满时，王妃对国王说：
"大王，我想要回娘家。"
83
得王允许后，前往自己宗族，
以盛大仪仗，如天道般庄严。
84
娑罗树林饰以芬芳花朵，
醉象群中传出美妙歌声，
宛如召唤众多游目之鸟，
见到广大喜乐住处蓝毗尼园。
85
她在此美园中生起广大喜乐，
如天女般优美动人姿态，
来到盛开殊胜娑罗树下，
自行低垂的娑罗树枝她执持。
86
此时业生之风吹动，
众人以帷幕围绕，
保护着王妃，
从彼处退下安立。
87
以天界黄金手镯等装饰，
极其鲜红指甲光芒闪耀，
轻柔细腻红润手执树枝，
站立其处生下智者。
88
金色身躯光芒照耀，
目光无比令人喜悦，从无比胎中，
手足舒展优美庄严，
如金天鹅从莲池降生。

89.

Brahmā managgharativaḍḍhanahemajāla,

Mā’dāya tena upagamma paṭiggahetvā;

‘‘Sammoda devi aya ma’ggataro suto te,

Jāto’’ti tāya purato kathayiṃsu ṭhatvā.

90.

Jāyanti sesamanujā malamakkhitaṅgā,

Jāto pane’sa pavaro dipadānamindo;

Accanta saṇhamalakāsikavatthakamhi,

Nikkhittanagghataracārumaṇī’va suddho.

91.

Eva’mpi sante sabhato’pagantvā,

Dve vāridhārā subhagassa dehe;

Janettidehe’pi utuṃ manuññaṃ,

Gāhāpayuṃ maṅgalakiccatāya.

92.

Tesaṃ karaṃ ratikarā ajinappaveṇī,

Mā’dāya tena upagamma paṭiggahesuṃ;

Devā dukūlamayacumbaṭakena vīraṃ,

Tesaṃ karaṃ naravarā narasīharājaṃ.

93.

Tesaṃ karā ratikaro vimalo’va cando,

Cakkaṅkitorucaraṇehi mahītalasmiṃ;

Sammā patiṭṭhiya puratthimakaṃ disaṃ so,

Olokayittha kamalāyatalocanehi.

94.

Ekaṅganā nekasatāni cakka,

Vāḷāna’hesuṃ sanarāmarā’tha;

Dhīraṃ sugandhappabhūtīhi tesu,

Sampūjayantā idama’braviṃsu.

95.

Natthe’ttha tumhehi samo sudhīsa,

Eko pumā’pa’ggataro kuto’ti;

Evaṃ disā lokiya lokanātho,

Tapekkhamāno sadisa’mpi ekaṃ.

96.

Uttarā’bhimukho sattapadaṃ gantvā kathesi’daṃ,

‘‘Aggo’hamasmi lokassa jeṭṭho seṭṭho’’tiādikaṃ.

97.

Anaññasādhāraṇanādamu’ttamaṃ,

Surāsurabrahmanarindapūjitaṃ;

Narinda’mādāya gato mahājano,

Susajjitaṃ taṃ kapiḷavhayaṃ puraṃ.

98.

Bhārātibhāranagapādapamerurājaṃ,

Sabba’mpi sāgarajalaṃ vahituṃ samatthā;

Jātakkhaṇe,pi guṇabhārama’sayhamānā,

Saṅkampayī’va pathavī pavarassa tassa.

99.

Ramiṃsu soṇā hariṇehi saddhiṃ,

Kākā ulūkehi mudaggudaggā;

Supaṇṇarājūhi mahoragā ca,

Majjārasaṅghā’pi ca undurehi.

100.

Migā migindehi samāgamiṃsu,

Puttehi mātāpitaro yathe’va;

Nāvā videsa’mpi gatā sadesaṃ,

Gatā’ca kaṇḍaṃ sarabhaṅgasatthu.

101.

Nānāvirāgujjalapaṅkajehi,

Vibhūsito santataraṅgamālo;

Mahaṇṇavo āsi tahiṃ jala’mpi,

Accantasātattamu’pāgamāsi.

102.

Suphullaolambakapaṅkajehi,

Samākulattaṃ gaganaṃ agañchi;

Jahiṃsu pakkhī gamanaṃ nabhamhi,

Ṭhitā’ca sindhū’pi asandamānā.

103.

Akālameghappiyasaṅgamena,

Mahīvadhū sommatamā ahosi;

Marūhi vassāpitanekapuppha,

Vibhūsitenā’tivibhūsitāva.

104.

Suphullamālābharaṇābhirāmā,

Lataṅganā’liṃgitapādapindā;

Sugandhakiñjakkhavarambarehi,

Disaṅganāyo atisobhayiṃsu.

105.

Sugandhadhūpehi nabhaṃ asesaṃ,

Pavāsitaṃ rammataraṃ ahosi;

Surāsurindā chanavesadhārī,

Saṃgītiyuttā vicariṃsu sabbe.

106.

Piyaṃvadā sabbajanā ahesuṃ,

Disā asesā’pi ca vippasannā;

Gajā’tigajjiṃsu nadiṃsu sīhā,

Hesāravo cā’si turaṅgamānaṃ.

107.

Saveṇuvīṇā suradundubhī nabhe,

Sakaṃ sakaṃ cārusarampamocayuṃ;

Sapabbatindapputhulokadhātuyā,

Uḷāraobhāsavayo manoramo.

108.

Manuññagandho mudusītalānilo,

Sukhappadaṃ vāyi asesajantuno;

Anekarogādupapīḷitaṃgino,

Tato pamuttā sukhino siyuṃ janā.

109.

Vijambhamānāmitavāḷavījanippa,

-Bhābhirāmaṃ bhuvanaṃ ahosi.

Mahiṃhi bhetvā cu’dakāni sandayuṃ,

Gamiṃsu bujjā ujugattataṃ janā.

110.

Andhā paṅgulanaccāni līlopetāni pekkhayuṃ;

Suṇiṃsu badhirā mūga gītiyo’pi manoramā.

111.

Sitalattamu’pāgañchi avīcaggi’pi tāvade;

Modiṃsu jalajā tasmiṃ jantavo pahasiṃsu ca.



以下是巴利文的完整中文直译：
89
梵天持来无价增长的金网，
上前接过，站在她面前说道：
"王妃请欢喜，这是你最尊贵的儿子
已经降生。"
90
其他人类生时身体染污，
而这两足尊降生殊胜，
如同极其细腻的迦尸布上，
置放无价珍宝般清净。
91
如是，从天而降，
两道水流沐浴吉祥者之身，
也使生母身体，
感受怡人温度以作吉祥事。
92
欢喜者手持鹿皮垫，
上前接取；
诸天以细软布垫接英雄，
人中尊接取人中狮王。
93
从他们手中，如无垢月般喜悦者，
以具轮相殊胜足跟踏于大地，
安稳立定面向东方，
以莲花般广长眼眸观望。
94
无数百千轮王标记，
人天众等随后而现；
以诸多香气等供养智者，
并如是说道：
95
"智者啊，此处无人能与你相等，
更何况有人能超越于你？"
如是世间导师环顾四方，
寻找是否有一人可与之相等。
96
向北方行七步后说道：
"我是世间最上、最长、最胜"等言。
97
发出无与伦比的最上声音，
受天神、阿修罗、梵天、人王礼敬，
众人携带人王返回，
前往庄严的迦毘罗卫城（今尼泊尔蓝毗尼附近）。
98
能承载须弥山王及一切海水，
此大地在至尊降生之际，
无法承担其功德重担，
因而震动不已。
99
狗与鹿和睦相处，
乌鸦与猫头鹰欢欣鼓舞，
金翅鸟王与大龙和谐，
猫群与老鼠相安。
100
野兽与狮王相会，
如同子女与父母团聚；
远航的船只归返故土，
箭也回向破裂之师。
101
种种绚丽莲花装饰，
波浪连绵的大海，
其中的水也变得，
极为清净怡人。
102
盛开下垂的莲花，
遍满虚空；
飞鸟停止空中飞行，
河流也止住不流。
103
因非时云的欢喜相会，
大地新妇变得极其柔和；
天神降下无数花朵，
庄严装饰更显其美。
104
盛开花鬘庄严美丽，
藤蔓缠绕着树王，
以芬芳花蕊与胜衣，
使诸方显得格外庄严。
105
芳香薰香遍满，
整个虚空更显美妙；
天神阿修罗着节日盛装，
皆伴随音乐游行。
106
人人言语温和，
一切方向皆极清明；
象王吼叫狮子咆哮，
骏马也发出嘶鸣。
107
天空中竹笛琵琶天鼓，
各自发出悦耳音声；
具有须弥山王广大世界，
放射殊胜光明令人愉悦。
108
怡人芳香柔和凉风，
吹拂带来一切众生安乐；
众多疾病所苦身躯，
从此解脱得享安乐。
109
舒展摇动的宝扇，
使世间变得美好；
地裂水流，
人人身形正直。
110
盲者观看跛者舞蹈优美姿态；
聋者听闻哑者动听歌声。
111
无间地狱之火立即清凉；
水中众生欢喜雀跃。

112.

Khuppipāsābhi bhūtānaṃ petānaṃ āsi bhojanaṃ;

Lokantare’pi āloko andhakāranirantare.

113.

Atirekatarā tārāvaḷicandadivākarā;

Virociṃsu nabhe bhūmigatāni ratanāni ca.

114.

Mahītalādayo bhetvā nikkhamma uparūpari;

Vicittapañcavaṇṇā’suṃ suphullavipulambujā.

115.

Dundubhādī ca’laṅkārā avādita aghaṭṭitā;

Accantamadhuraṃ nādaṃ pamuñcaṃsu mahītale.

116.

Baddhā saṅkhalikādīhi muñciṃsu manujā tato;

Bhuvane bhavanadvārakavāṭā vivaṭā sayaṃ.

117.

‘‘Pure kapiḷavatthumhi jāto suddhodanatrajo;

Nisajja bodhimaṇḍe’ti ayaṃ buddho bhavissati.’’

118.

Celukkhepādayo cā’pī pavattentā pamoditā;

Kīḷiṃsu devasaṅghā te tāvatiṃsālaye tadā.

119.

Iddhimanto mahāpañño kāladevalatāpaso;

Suddhodananarindassa dhīmato so kulūpago.

120.

Bhojanassāvasānamhi tāvatiṃsālayaṃ gato;

Gantvā divāvihārāya nisinno bhavane tahiṃ.

121.

Chanavesaṃ gahetvāna kīḷante te udikkhiya;

Santosakāraṇaṃ pucchi tesaṃ te’pi na’mabravuṃ.

122.

Sutvā taṃ tattato tamhā pītiyo’daggamānaso;

Tāvadevo’pagantvāna suddhodananivesanaṃ.

123.

Pavisitvā supaññatte nisisso āsane isi;

‘‘Jāto kira mahārāja putto te nuttaro sudhi.

124.

Daṭṭṭhu’micchāma’haṃ taṃ’’ti āha rājā alaṅkataṃ;

Ānāpetvā kumāraṃ taṃ vandāpetu’mupāgamī.

125.

Kumārabhūtassa’pi tāvadeva guṇānubhāvena manoramāni;

Pādāravindā parivattiya’ggā patiṭṭhitā muddhani tāpasassa.

126.

Tenattabhāvena naruttamassa,

Na vanditabbo tibhavepi koci;

Tilokanāthassa sace hi sīsaṃ,

Tapassino pādatale ṭhapeyyaṃ.

127.

Phāleyyamuddhā khalu tāpasassa paggayha so añjalimuttamassa;

Aṭṭhāsi dhīrassa guṇaṇṇavassa nāsetu’mattāna’mayuttakanti.

128.

Disvāna taṃ acchariyaṃ narindo devātidevassa sakatrajassa;

Pādāravindāna’bhivandi tuṭṭho vicittacakkaṅkitakomalāni.

129.

Yadā’si rañño puthuvappamaṅgalaṃ tadā puraṃ devapuraṃ’va sajjitaṃ;

Vibhūsitā tā janatā manoramā samāgatā tassa niketamuttamaṃ.

130.

Vibhūsitaṅgo janatāhi tāhi so purakkhato bhūsanabhūsitatrajaṃ;

Tamā’dayitvā’tulavappamaṅgalaṃ surindalīlāya gato narissaro.

131.

Nānāvirāgujjalacārusāni parikkhite kamhi ca jambumūle;

Sayāpayitvā bahimaṅgalaṃ taṃ udikkhituṃ dhātigaṇā gamiṃsu.

132.

Suvaṇṇatārādivirājamāna’vitānajotujjalajambumūle;

Nisajja dhīro sayane manuññe’jhānaṃ samāpajji katāvakāso.

133.

Suvaṇṇabimbaṃ viya taṃ nisinnaṃ chāyañca tassā ṭhitame’va disvā;

Tamabravī dhātijano’pagantvā ‘‘puttassa te abbhutamī’disanti.’’

134.

Visuddhacandānanabhāsurassa sutvāna taṃ paṅkajalocanassa;

Savandanaṃ me dutiya’nti vatvā puttassa pāde sirasā’bhivandi.

135.

Tadaññānipi lokasmiṃ jātā’nekavidhabbhutā;

Dassitā me samāsena ganthavitthārabhīrunā.

136.

Yasmiṃ vicittamaṇimaṇḍitamandirānaṃ,

Nānāvitānasayanāsanamaṇḍitānaṃ;

Nisseṇi seṇi puthubhūmikabhūsitānaṃ,

Tiṇṇaṃ utūnama’nurūpama’laṅkatānaṃ.

137.

Siṅgesu raṃsinikarā suramandirānaṃ,

Siṅgesu raṃsimapahāsakarā’va niccaṃ;

Ādiccaraṃsi viya paṅkajakānanāni,

Lokānanambujavanāni vikāsayanti.

138.

Nānā maṇivicittāhi bhittīti vanitā sadā;

Vinā’pi dappaṇacchāyaṃ pasādhenti sakaṃ tanuṃ.



以下是巴利文的完整中文直译：
112
饥渴所困的饿鬼众，
得到食物；无间黑暗的世界边际也现光明。
113
星辰、月亮和太阳格外明亮；
天空中光芒闪耀，地上宝石也放光。
114
从地面往上涌现，
五彩绚丽的大莲花盛开。
115
鼓等装饰物未经敲打，
自然发出极其悦耳的声音于大地。
116
被锁链等束缚的人们得到解脱；
世间宫殿门扉自动开启。
117
"在迦毘罗卫城（今尼泊尔蓝毗尼附近）出生的净饭王之子，
将坐于菩提座成为佛陀。"
118
欢喜的天众投掷衣物等，
在忉利天界欢乐游戏。
119
具神通大智的迦罗提婆仙人，
是智者净饭王家的常客。
120
用餐结束后往忉利天界，
到达后坐于宫殿中度过午时。
121
看见天众着节日盛装游戏，
询问欢喜之因，他们告知。
122
听闻此事后内心充满喜悦，
立即前往净饭王宫。
123
仙人入座于备妥的座位说道：
"大王，听说你有一无上智慧之子降生。
124
我想见他。"国王命人
装扮太子前来礼敬。
125
仅仅是太子功德威力的缘故，
使得可爱的莲足转向上方，落在仙人头顶。
126
以此人中至尊之身，
三界之中无人应受礼敬；
若使三界导师之头，
置于仙人足下。
127
必定使仙人头颅破裂，于是他对至尊
合掌而立，不欲害此功德海中智者。
128
国王见到自己儿子天中之天的
如此奇迹，欢喜礼敬其具轮相柔软的莲足。
129
当国王举行盛大播种典礼时，城市庄严如天城，
众人装饰美丽，齐集他的殊胜宫殿。
130
他被装饰的众人围绕，携带着饰物庄严的儿子，
人王以帝释之威仪前往无比的播种典礼。
131
在种种绚丽美丽的闪耀之下，
将他安置于蒙古树下举行仪式，众保姆前去观看。
132
在金星等光芒闪耀，
帷幕照耀的蒙古树下，
智者坐于怡人座上，
得闲入于禅定。
133
见他安坐如金像，
其影子依然不动，
保姆们上前禀告：
"你的儿子有如此奇迹。"
134
听闻莲目者清净如旃檀般光辉，
说"这是对我的第二次礼敬"，以头礼敬儿子足。
135
那时世间还有其他
种种奇迹显现，
因畏文繁冗长，
我仅略说而已。
136
其中装饰着珍宝的宫殿，
种种帷幕床座庄严，
阶梯连接着众多层级，
适应三季而作装饰。
137
天宫尖顶的光芒，
常如光芒驱散黑暗；
如同太阳光芒，
使世间莲池绽放。
138
墙壁饰以各种珍宝，
宫中女子不需镜影，
也能随意装扮
自己的身体。

139.

Telāsanagasaṅkāsaṃ vilocanarasāyanaṃ;

Sudhālaṅkatapākāravalayaṃ yattha dissate.

140.

Indanīloruvalayaṃ nānā ratanabhūsitaṃ;

Dissate’va sadā yasmiṃ parikhānekapaṅkajā.

141.

Patvāna vuddhiṃ vipule manuññe,

Bhutvāna kāme ca tahiṃ vasanto;

Gacchaṃ tilokekavilocano so,

Uyyānakīḷāya mahāpathamhi.

142.

Kamena jiṇṇaṃ byadhitaṃ matañca,

Disvāna rūpaṃ tibhave viratto;

Manoramaṃ pabbajitañca rūpaṃ,

Katvā ratiṃ tamhi catutthavāre.

143.

Suphullanānātarusaṇḍamaṇḍitaṃ sikhaṇḍisaṇḍādidijūpakūjitaṃ;

Sudassanīyaṃ viya nandanaṃ vanaṃ manoramuyyānama’gā mahāyaso.

144.

Suraṅganā sundarasundarīnaṃ manorame vāditanaccagīte surindalīlāya;

Tahiṃ narindo ramitva kāmaṃ dipadāna’mindo.

145.

Ābhujitvāna pallaṅkaṃ nisinno rucirāsane;

Kārāpetuma’cintesi dehabhūsana’mattano.

146.

Tassa cittaṃ viditvāna vissakammassi’daṃbravī;

Alaṅkarohi siddhattha’miti devānamissaro.

147.

Tenā’ṇatto’pagantvāna vissakammo yasassino;

Dasadussasahassehi sīsaṃ veṭhesi sobhanaṃ.

148.

Tanuṃ manuññampi akāsi sobhanaṃ,

Anaññasādhāraṇalakkhaṇujjalaṃ;

Vicittanānuttamabhūsanehi so,

Sugandhigandhuppalacandanādinā.

149.

Vibhūsito tena vibhūsitaṅginā,

Tahiṃ nisinno vimale silātale;

Suraṅganāsannibhasundarīhi so,

Purakkhato devapatīva sobhati.

150.

Suddhodananarindena pesitaṃ sāsanuttamaṃ;

‘‘Putto te putta jāto’’ti sutvāna dīpaduttamo.

151.

‘‘Mama’jja bandhanaṃ jātaṃ’’iti vatvāna tāvade;

Samiddhaṃ sabbakāmehi agamā sundaraṃ puraṃ.

152.

Ṭhitā uparipāsāde kisāgotami taṃ tadā;

Rājentaṃ sataraṃsi’ṃva rājaṃ disvā kathe si’daṃ.

153.

‘‘Yesaṃ sūnu ayaṃ dhīro yā ca jāyā imassa tu;

Te sabbe nibbutā nūna sadā’nūnaguṇassa ve’’.

154.

Itī’disaṃ giraṃ sutvā manuññaṃ tāya bhāsitaṃ;

Sañjātapītiyā pīno gacchamāno sakālayaṃ.

155.

Sītalaṃ vimalaṃ hāriṃ hāraṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ;

Pesetvā santikaṃ tassā omuñcitvāna kaṇṭhato.

156.

Pāsādama’bhirūhitvā vejayantaṃ’va sundaraṃva;

Nipajji devarājā’va sayane so mahārahe.

157.

Sundarī taṃ purakkhatvā surasundarisannibhā;

Payojayiṃsu naccāni gītāni vividhāni’pi.

158.

Pabbajjābhirato dhīro pañcakāme nirālayo;

Tādise naccagīte’pi na ramitvā manorame.

159.

Nipanno vissamitvāna īsakaṃ sayane tahiṃ;

Pallaṅkamā’bhujitvāna mahāvīro mahīpati.

160.

Nisinno’va’nekappakāraṃ vikāraṃ,

Padisvāna niddupagānaṃ vadhūnaṃ;

Gamissāmi’dānī’ti ubbiggacitto,

Bhave dvāramūlaṃ’pagantvāna rammaṃ.

161.

Ṭhapetvāna sīsaṃ subhummārakasmiṃ,

Suṇissāmi dhīrassa saddanti tasmiṃ;

Nipannaṃ sudantaṃ pasādāvahantaṃ,

Sahāyaṃ amaccaṃ mahāpuññavantaṃ.

162.

Acchannasavanaṃ channaṃ āmantetvā kathesi’daṃ;

‘‘Ānehi iti kappetvā kanthakaṃ nāma sindhavaṃ.’’

163.

So channo patigaṇhitvā taṃ giraṃ tena bhāsitaṃ;

Tato gantvāna kappetvā sīghamā’nesi sindhavaṃ.

164.

Abhinikkhamanaṃ tassa ñatvā varaturaṅgamo;

Tena sajjiyamāno so hesāravamu’dīrayi.

165.

Pattharitvāna gacchantaṃ saddaṃ taṃ sakalaṃ puraṃ;

Sabbe suragaṇā tasmiṃ sotuṃ nā’daṃsu kassaci.



以下是巴利文的完整中文直译：
139
宛如油脂山般光滑，悦目怡神，
可见白垩装饰的城墙环绕。
140
青玉大环绕，种种珍宝装饰，
其中常见护城河中无数莲花。
141
在此广大美妙处长大，
享受诸欲安居其中；
三界独眼者行经，
游乐园中大道时。
142
依次见到衰老、疾病、死亡之相，
对三界生起厌离；
又见出家者可爱之相，
第四次游园生起喜乐。
143
种种盛开树林庄严，孔雀群等鸟儿鸣叫，
宛如美好的喜园，大名声者前往怡人园林。
144
天女般美丽的女子们，
怡人的音乐舞蹈歌声中以帝释之威仪，
人王两足尊在此，
随意游乐。
145
结跏趺坐于美妙座上，
思维装饰自己身体。
146
天主知其心意后对毗首羯磨说：
"去装饰悉达多。"
147
受命后毗首羯磨前往具名声者处，
以一万件衣物包裹其美好头部。
148
使其美好身躯更显庄严，
无与伦比的相好光明，
以种种最胜装饰，
以及芳香莲花旃檀等。
149
被装饰者装饰其身，
坐于清净石座之上；
为如天女般美女围绕，
宛如天主般庄严。
150
两足尊听闻净饭王
所传最上讯息："你有了儿子"。
151
立即说道："我今生起束缚"，
随即返回具足一切欲乐的美城。
152
基娑瞿昙弥当时立于高楼，
见他如百光照耀般庄严，说道：
153
"此智者为其子者，及其妻子，
他们必定都得安宁，因他具足永恒功德。"
154
听闻她说如此
悦耳言语，
内心充满喜悦，
返回自己住处。
155
将清凉无垢迷人、
增长喜乐的项链，
从颈上取下，
遣人送与她处。
156
登上美丽宫殿，
如同胜利天宫，
如天王般躺卧，
于殊胜卧具上。
157
如天女般美女簇拥着他，
展演种种歌舞。
158
智者志求出家，于五欲无所依，
对如此悦意歌舞亦不生欢喜。
159
躺卧其上稍作休息，
大英雄大地之主结跏趺坐。
160
端坐见到入睡妇女们，
种种丑态，
心生厌恶想："我今当去"，
来到美丽宫门前。
161
将头置于善觉天子处，
说："我将听闻智者声音"，
躺卧着调御、令人生信，
具大福德的友臣。
162
遮那耳聪目明，呼唤他说：
"备好名为建他伽的骏马带来。"
163
遮那领受他所说的话，
随即前去备好骏马速来。
164
殊胜骏马知道他要出离，
被装饰时发出嘶鸣。
165
那声音传遍整座城市，
但诸天众使无人得闻。

166.

Atha so sajjanānando uttamaṃ puttama’ttano;

Passitvā paṭhamaṃ gantvā pacchā buddho bhavāma’haṃ.

167.

Cintayitvāna eva’mpi gantvā jāyānivesanaṃ;

Ṭhapetvā pādadu’mmāre gīvaṃ anto pavesiya.

168.

Kusumehi samākiṇṇe devindasayanūpame;

Nipannaṃ mātuyā saddhiṃ sayane sakama’trajaṃ.

169.

Viloketvāna cintesi iti lokekanāyako;

Sacā’haṃ deviyā bāhuma’panetvā mama’trajaṃ.

170.

Gaṇhissāma’ntarāya’mpi kareyya gamanassa me;

Pabujjhitvā mahantena pemene’sā yasodharā.

171.

Buddho hutvā punā’gamma passissāmī’ti atrajaṃ;

Narādhipo tadā tamhā pāsādatalato’tari.

172.

Pesalānanakaraṅghipaṅkajā hāsaphenabhamuvīcibhāsurā;

Nettanīlakamalā yasodharākomudī’va nayanālipatthitā.

173.

Samattho assa ko tassā jahituṃ dehasampadaṃ;

Vindamāno vinā dhīraṃ ṭhitaṃ paramimuddhani.

174.

‘‘Asso sāmi mayānīto kālaṃ jāna rathesabha’’;

Iti abravi channo so bhūpālassa yasassino.

175.

Mahīpati tadā sutvā channeno’dīritaṃ giraṃ;

Pāsādā otaritvāna gantvā kanthakasantikaṃ.

176.

Tassi’daṃ vacanaṃ bhāsi sabbasattahite rato;

‘‘Kanthaka’jje’karattiṃ mā tārehi’’ sanarāmaraṃ.

177.

Lokamu’ttārayissāmi buddho hutvā anuttaro;

Bhavasāgarato ghorajarādimakarākarā.’’

178.

Idaṃ vatvā tamā’ruyha sindhavaṃ saṅkhasannibhaṃ;

Gāhāpetvāna channena sudaḷhaṃ tassa vāladhiṃ.

179.

Patvāna so mahādvārasamīpaṃ samacintayi;

Bhaveyya vivaṭaṃ dvāraṃ yena kenaci no sace.

180.

Vāladhiṃ gahiteneva saddhiṃ channena kanthakaṃ,

Nippīḷayitvā satthīhi imamaccuggataṃ subhaṃ;

Ullaṅghitvāna pākāraṃ gacchāmī’ti mahabbalo.

181.

Tathā thāmabalūpeto channo’pi turaguttamo;

Visuṃ visuṃ vicintesuṃ pākāraṃ samatikkamaṃ.

182.

Tassa cittaṃ viditvāna moditā gamane subhe;

Vivariṃsu tadā dvāraṃ dvāre’dhiggahitā surā.

183.

Taṃ siddhatthama’siddhatthaṃ karissāmī’ti cintiya;

Āgantvā tassi’daṃ bhāsi antalikkhe ṭṭhitantiko.

184.

‘‘Mā nikkhami mahāvīra ito te sattame dine;

Dibbaṃ tu cakkaratanaṃ addhā pātubhavissati.’’

185.

Iccevaṃ vuccamāno so antakena mahāyaso;

‘‘Ko’si tvami’ti’’taṃ bhāsi māro ca’ttānamā’disi.

186.

‘‘Mārajānāma’haṃ mayhaṃ dibbacakkassa sambhavaṃ;

Gaccha tvami’dha mā tiṭṭha na’mhi rajjenamatthiko.

187.

Sabbaṃ dasasahassimpi lokadhātuma’haṃ pana;

Unnādetvā bhavissāmi buddho lokekanāyako.’’

188.

Evaṃ vutte mahāsatte attano giramu’ttariṃ;

Gāhāpetuma’sakkonto tatthe’va’ntaradhāyi’so.

189.

Pāpimassa idaṃ vatvā cakkavattisirimpi ca;

Pahāya khepiṇḍaṃ’va paccusasamaye vasiṃ.

190.

Gacchantama’bhipūjetuṃ samāgantvāna tāvade;

Ratanukkāsahassāni dhārayantā marū tahiṃ.

191.

Pacchato purato tassa ubhopassesu gacchare;

Tathe’va abhipūjentā supaṇṇā ca mahoragā.

192.

Suvipulasurasenā cārulīlābhirāmā,

Kusumasaliladhārā vassayantā nabhamhā;

Ihahi dasasahassī cakkavāḷā gatā tā,

Sukhumatanutametodaggudaggā caranti.

193.

Yasmiṃ sugandhavarapupphasudhūpa cuṇṇa,

Hemaddhajappabhutibhāsuracārumagge;

Gacchaṃ mahājavavaraṅga turaṃga rājā,

Gantuṃ na sakkhi javato kusumādilaggo.



以下是巴利文的完整中文直译：
166
于是善人之喜悦者想：
"先去看我最上的儿子，
之后我将成佛。"
167
如是思维后前往妻子住处，
将足置于门槛上，伸颈向内望。
168
见自己的儿子与母亲一起，
躺在散布花朵如帝释卧具般的床上。
169
世间唯一导师观看后思维：
"若我移开王妃手臂抱起我儿，
170
可能会妨碍我的离去，
耶输陀罗醒来必定以大爱执著。
171
成佛后再来看我儿。"
人王随即从宫殿楼上下来。
172
面莲手足优雅，笑泡眉波闪耀，
蓝睛莲目耶输陀罗，如秋月般为众目所慕。
173
除了立于最高境界的智者，
谁能舍弃她的身体庄严？
174
遮那对具名声的国王说：
"主人，我已备好马，请知时，车中最胜者。"
175
大地之主听闻
遮那所说的话，
从宫殿下来
前往建他伽处。
176
乐于利益一切众生者
对它说此言：
"建他伽，今夜你要
渡我越过人天众。
177
我将成为无上佛陀，
度众生出离有海，其中有可怕的
衰老等鲨鱼。"
178
说此后登上
如贝壳般白的骏马，
让遮那紧紧
握住其尾。
179
到达大门附近时思维：
"若无人开启大门，
180
我将与握住马尾的遮那和建他伽，
以大腿夹紧这美好高大的马，
跃过城墙而去"，
大力者如是思维。
181
具足力量的遮那
和最胜骏马也都
各自思维
如何越过城墙。
182
知其心意的诸天，
欢喜其美好出离，
当时守门的天神
开启了城门。
183
死魔思维"我要使此悉达多不成就"，
来到虚空中对他说：
184
"大雄勿出离，七日之后
天轮宝必定出现于你。"
185
当死魔如是说时，
具大名声者问："你是谁？"
魔罗显示自己。
186
"我知道我是魔罗，关于天轮的出现，
你且回去，莫在此住，我不求王位。
187
我将震撼
整个十千世界，
成为世间唯一导师佛陀。"
188
当大士如是说时，
魔罗不能使他接受自己的话，
即刻消失于彼处。
189
向恶者说此后，对转轮王的荣华，
如弃唾液般，在后夜时分离去。
190
诸天立即聚集
持千盏宝灯
前来礼敬
离去的他。
191
在他前后两侧而行，
金翅鸟和大龙
也同样
前来礼敬。
192
广大天军优美动人，
从空中降下花雨水流；
此十千世界已至，
极其欢喜细身而行。
193
在芳香殊胜之花、熏香、香粉，
金幢等光明美好的大道上；
疾驰的最胜骏马之王，
因花等所碍不能疾行。;

194.

Itthaṃ tamhi pathe ramme vattamāne mahāmahe;

Gacchanto rattisesena tiṃsayojanamañjase.

195.

Patvā’nomānadītīraṃ piṭṭhito turagassa so;

Otaritvāna vimale sītale sikatātale.

196.

Vissamitvā idaṃ vatvā ‘‘gacchāhī’ti sakaṃ puraṃ;

Ābharaṇāni ādiya channe’maṃ guragampi ca.’’

197.

Ṭhito tasmiṃ mahāvīro accanta nisitā’sinā;

Sugandhavāsitaṃ moḷiṃ chetvā’nukkhipi ambare.

198.

Cāruhemasumuggena kesadhātuṃ nabhuggataṃ;

Pūjanatthaṃ sahassakkho sirasā sampaṭicchiya.

199.

Vilocanānandakarindanīlamayehi cūḷāmaṇi cetiyaṃ so;

Patiṭṭhapesā’malatāvatiṃse ubbedhato yojanamattamaggā.

200.

Uttamaṭṭhaparikkhāraṃ dhāretvā brahmunābhataṃ;

Ambare’ca pavijjhittha varaṃ dussayugampi ca.

201.

Tamā’dāya mahābrahmā brahmaloke manoramaṃ;

Dvādasayojanubbedhaṃ dussathūpaṃ akārayi.

202.

Nāmenā’nupiyaṃ nāma gantvā ambavanaṃ tahiṃ;

Sattāhaṃ vītināmetvā pabbajjāsukhato tato.

203.

Gantvāne’kadinene’va tiṃsayojanamañjasaṃ;

Patvā rājagahaṃ dhīro piṇḍāya cari subbato.

204.

Indanīlasilāyā’pi katā pākāragopurā;

Hemacalā’va dissanti tassā’bhāgi tahiṃ tadā.

205.

Ko’yaṃ sakko nukho brahmā māro nāgo’tiādinā;

Bhiyyo kotuhaḷappatto padisvā taṃ mahājano.

206.

Pavisitvā garahetūna bhattaṃ yāpanamattakaṃ;

Yugamattaṃ’va pekkhanto gacchanto rājavīthiyaṃ.

207.

Mathitaṃ merumanthena samudda’va mahājanaṃ;

Tamhā so ākulī katvā gantvā paṇḍavapabbataṃ.

208.

Tato tasse’va chāyāya bhūmibhāge manorame;

Nisinno missakaṃ bhattaṃ paribhuñjitumā’rabhi.

209.

Paccavekkhaṇamattena antasappaṃ nivārisa;

Dehavammikato dhīro nikkhamantaṃ mahabbalo.

210.

Bhutvāna bimbisārena narindena narāsabho;

Nimantino’pi rajjena upagantvāna’nekadhā.

211.

Paṭikkhipiya taṃ rajjaṃ atha tenā’bhiyācito;

Dhammaṃ desehi mayhanti buddho hutvā anuttaro.

212.

Datvā paṭiññaṃ manujādhipassa dhīro’pagantvāna padhānabhūmiṃ;

Anaññasādhāraṇadukkarāni katvā tato kiñci apassamāno.

213.

Oḷārikannapānāni bhuñjitvā dehasampadaṃ;

Patvā’japālanigrodhamūlaṃ patto suro viya.

214.

Puratthā’bhimukho hutvā nisinno’si jutindharo;

Dehavaṇṇehi nigrodho hemavaṇṇo’si tassa so.

215.

Samiddhapatthanā ekā sujātā nāma sundarī;

Hemapātiṃ sapāyāsaṃ sīsenā’dāya onatā.

216.

Tasmiṃ adhiggahītassa rukkhadevassa tāvade;

Baliṃ dammī’ti gantvāna disvā tā dīpaduttamaṃ.

217.

Dovo’ti saññāya udaggacittā pāyāsapātiṃ pavarassa datvā;

‘‘Āsiṃsanā ijjhiyathā hi mayhaṃ tuyhampi sā sāmi samijjhitū’ti.’’

218.

Icce’vaṃ vacanaṃ vatvā gatā tamhā varaṅganā;

Atha pāyāsapātiṃ taṃ gahetvā munipuṅgavo.

219.

Gantvā nerañjarātīraṃ bhūtvā taṃ varabhojanaṃ;

Paṭisotaṃ pavissajji tassā pātiṃ manoramaṃ.

220.

Jantālipālimananettavilumpamānaṃ,

Samphullasālavanarājivirājamānaṃ;

Devindanandanavanaṃ’va’bhinandanīya,

Mu’yyānamu’ttamataraṃ pavaro’pagantvā.

221.

Katvā divāvihāraṃ so sāyaṇhasamaye tahiṃ;

Gacchaṃ kesaralīlāya bodhipādapasantikaṃ.

222.

Brahmasurāsuramahoragapakkhirāja,

Saṃsajjitoruvaṭume dipadānamindo;

Pāyāsi sotthiyadvijo tiṇahārako taṃ,

Disvāna tassa adadā tiṇamuṭṭhiyo so.



以下是巴利文的完整中文直译：
194
当此美好道路上正在举行盛大庆典时，
他在夜晚余时行走了三十由旬。
195
到达阿诺玛河岸，
从马背上下来，
站在清净清凉
的沙地上。
196
休息后说道：
"你带着这些装饰品
和这匹马返回
自己的城市吧，遮那。"
197
大雄站在那里，以极其锋利的剑，
割下涂抹芳香的发髻，抛向空中。
198
帝释天以美丽的金匣，
用头接住升至空中的发舍利，
以供养之。
199
他在清净的忉利天建立
以悦目帝释蓝宝所造的顶髻塔，
高一由旬。
200
身着梵天带来的
最上八件必需品，
也将殊胜的
双层衣抛向空中。
201
大梵天带着那美妙的衣物
到梵天界，
建造了高十二由旬的
衣塔。
202
前往名为阿努毗耶的
芒果园，
在那里度过七日，
享受出家之乐。
203
一日之间行走
三十由旬正道，
智者持戒到达
王舍城（今印度比哈尔邦王舍城）托钵。
204
城墙城门似以
青玉石所造，
当时在那里闪耀
如金山一般。
205
"这是帝释天？梵天？
魔罗？龙王？"等等，
大众见到他
更生好奇。
206
入城后取得
仅够维生的食物，
目视一轭之地
行于王道。
207
如须弥山搅动
海洋般的大众，
他使之骚动后
前往般荼婆山。
208
然后在那里
令人愉悦的地方阴影下
坐下开始
享用混杂的食物。
209
仅以观察
即制止内蛇，
智者大力者制止
从身体蚁冢中爬出者。
210
人牛王食毕后，
频频被人王
频毗娑罗邀请
接受王位。
211
拒绝王位后，
被他请求：
"成为无上佛后，
为我说法。"
212
对人主许诺后，智者前往精进地，
作无与伦比的苦行，
从中一无所得。
213
食用粗糙饮食，
身体恢复后，
到达阿阇波罗榕树下，
如天神般。
214
面向东方
具光辉者坐下，
因身体之色
彼榕树成金色。
215
一位愿望成就的美女
名为须阇咤，
头顶着盛有乳粥的
金钵低头前行。
216
当时认为那是
树神所依止处，
想"我要供养"而去，
见到两足尊。
217
以为是天神，欢喜心
将乳粥钵献给至尊：
"如我心愿已成，
愿主人您也得成就。"
218
如是说已，
殊胜女子离去；
于是圣者中最胜者
拿着那乳粥钵。
219
前往尼连禅河（今印度法尔古河）岸，
食用那殊胜食物后，
将她那美妙的钵
顺流漂去。
220
最胜者来到最上园林，
其中众鸟眼目夺人，
娑罗树林行列光辉，
如帝释可爱的欢喜园。
221
在那里度过午后，
黄昏时分
以狮子般威仪
前往菩提树处。
222
两足尊行于梵天、天神、阿修罗、
大龙、鸟王装饰的大道上，
见到持草之婆罗门索提耶，
他施与草把。

223.

Indivarāravindādikusumāna’mbarā tahiṃ;

Patantī vuṭṭhidhārā’va gacchante dīpaduttame.

224.

Cārucandanacuṇṇādi’dhupagandhehi nekadhā;

Anokāso’si ākāso gacchante dīpaduttame.

225.

Ratanujjalachattehi cāruhemaddhajehi ca;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

226.

Velukkhepasahassehi kīḷantehi marūhi’pi;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

227.

Suradundubhivajjāni karontehi marūhipi;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

228.

Suraṅganāhi saṅgitiṃ gāyantihi’pi’nekadhā;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

229.

Manoramā kiṇṇarakiṇṇaraṅganā,

Manoramaṅgā uragoragaṅkanā;

Manoramā tamhi ca naccagītiyo,

Manoramā’nekavidhā pavattayuṃ.

230.

Tadā mahoghe’va mahāmagehi,

Pavattamāne iti so mahāyaso;

Tiṇe gahetvā tibhavekanāyako,

Upāgato bodhidumindasantikaṃ.

231.

Viddumāsitaselaggarajatācalasannibhaṃ;

Katvā padakkhiṇaṃ bodhipādapaṃ dipaduttamo.

232.

Puratthimadisābhāge acale raṇadhaṃsake;

Mahītale ṭhito dhīro cālesi tiṇamuṭṭhiyo.

233.

Viddasahatthamatto so pallaṅko āsi tāvade;

Atha naṃ abbhutaṃ disvā mahāpañño vicintayi.

234.

‘‘Maṃsalohitamaṭṭhi ca nahārū ca taco ca me;

Kāmaṃ sussatu nevā’haṃ jahāmi vīriyaṃ’’iti.

235.

Ābhujitvā mahāvīro pallaṅkama’parājitaṃ;

Pācinābhimukho tasmiṃ nisīdi dīpaduttamo.

236.

Devadevassa devindo saṅkhamā’dāya tāvade;

Vīsuttarasatubbedhaṃ dhamayanto tahiṃ ṭhito.

237.

Dutiyaṃ puṇṇacandaṃ’va setacchattaṃ tiyojanaṃ;

Dhārayanto ṭhito sammā mahābrahmā sahampati.

238.

Cārucāmaramā’dāya suyāmo’pi surādhipo;

Vījayanto ṭhito tattha mandaṃ mandaṃ tigāvutaṃ.

239.

Beluvaṃ vīṇamā’dāya suropañcasikhavhayo;

Nānāvidhalayopetaṃ vādayanto tathā ṭhito.

240.

Thutigītāni gāyanto nāṭakīhi purakkhato;

Tathe’va’ṭṭhāsi so nāgarājā kālavhayo’pi ca.

241.

Gahetvā hemamañjusā surapupphehi pūritā;

Pūjayantā’va aṭṭhaṃsu battiṃsā’pi kumārikā.

242.

Sendadevasaṅghehi tehi itthaṃ mahāmahe;

Vattamāne tadā māro pāpimā iti cintayi.

243.

‘‘Atikkamitukāmo’yaṃ kumāro visayaṃ mama;

Siddhattho atha siddhatthaṃ karissāmī’’ti tāvade.

244.

Māpetva bhiṃsanatarorusahassabāhuṃ,

Saṅgayha tehi jalitā vividhāyudhāni;

Āruyha cāru diradaṃ girimekhalākkhyaṃ,

Caṇḍaṃ diyaḍḍhasatayojanamāyataṃ taṃ.

245.

Nānānanāya’nalavaṇṇasiroruhāya,

Rattoruvaṭṭabahiniggatalocanāya;

Daṭṭhoṭṭhabhiṃsanamukhāyu’ragabbhujāya,

Senāya so parivuto vividhāyudhāya.

246.

Tattho’pagamma atibhīmaramaṃ ravanto,

Siddhatthame’tha iti gaṇhatha bandhathe’maṃ;

Āṇāpayaṃ suragaṇaṃ sahadassanena,

Caṇḍānīluggatapicuṃ’va palāpayittha.

247.

Gambhīramegharavasantibhavaṇḍanādaṃ,

Vātaṃca māpiya tato subhagassa tassa;

Kaṇṇampi vīvaravarassa manoramassa,

No āsiyeva calituṃ pabhu antakotha.

248.

Saṃvaṭṭavuṭṭhijavasannibhabhīmaghora,

Vassaṃ pavassiya tato’dakabindukampi;

Nāsakkhi netuma’tulassa samīpakampi,

Disvā tama’bbhutama’tho’pi sudummukho so.

249.

Accantabhīmanaḷaaccisamujjaloru,

Pāsānabhasmakalalāyudhavassadhārā;

Aṅgārapajjalitavālukavassadhārā,

Vassāpayittha sakalāni imāni tāni.



223.

Indivarāravindādikusumāna’mbarā tahiṃ;

Patantī vuṭṭhidhārā’va gacchante dīpaduttame.

224.

Cārucandanacuṇṇādi’dhupagandhehi nekadhā;

Anokāso’si ākāso gacchante dīpaduttame.

225.

Ratanujjalachattehi cāruhemaddhajehi ca;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

226.

Velukkhepasahassehi kīḷantehi marūhi’pi;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

227.

Suradundubhivajjāni karontehi marūhipi;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

228.

Suraṅganāhi saṅgitiṃ gāyantihi’pi’nekadhā;

Anokāso’si ākāso gacchante dipaduttame.

229.

Manoramā kiṇṇarakiṇṇaraṅganā,

Manoramaṅgā uragoragaṅkanā;

Manoramā tamhi ca naccagītiyo,

Manoramā’nekavidhā pavattayuṃ.

230.

Tadā mahoghe’va mahāmagehi,

Pavattamāne iti so mahāyaso;

Tiṇe gahetvā tibhavekanāyako,

Upāgato bodhidumindasantikaṃ.

231.

Viddumāsitaselaggarajatācalasannibhaṃ;

Katvā padakkhiṇaṃ bodhipādapaṃ dipaduttamo.

232.

Puratthimadisābhāge acale raṇadhaṃsake;

Mahītale ṭhito dhīro cālesi tiṇamuṭṭhiyo.

233.

Viddasahatthamatto so pallaṅko āsi tāvade;

Atha naṃ abbhutaṃ disvā mahāpañño vicintayi.

234.

‘‘Maṃsalohitamaṭṭhi ca nahārū ca taco ca me;

Kāmaṃ sussatu nevā’haṃ jahāmi vīriyaṃ’’iti.

235.

Ābhujitvā mahāvīro pallaṅkama’parājitaṃ;

Pācinābhimukho tasmiṃ nisīdi dīpaduttamo.

236.

Devadevassa devindo saṅkhamā’dāya tāvade;

Vīsuttarasatubbedhaṃ dhamayanto tahiṃ ṭhito.

237.

Dutiyaṃ puṇṇacandaṃ’va setacchattaṃ tiyojanaṃ;

Dhārayanto ṭhito sammā mahābrahmā sahampati.

238.

Cārucāmaramā’dāya suyāmo’pi surādhipo;

Vījayanto ṭhito tattha mandaṃ mandaṃ tigāvutaṃ.

239.

Beluvaṃ vīṇamā’dāya suropañcasikhavhayo;

Nānāvidhalayopetaṃ vādayanto tathā ṭhito.

240.

Thutigītāni gāyanto nāṭakīhi purakkhato;

Tathe’va’ṭṭhāsi so nāgarājā kālavhayo’pi ca.

241.

Gahetvā hemamañjusā surapupphehi pūritā;

Pūjayantā’va aṭṭhaṃsu battiṃsā’pi kumārikā.

242.

Sendadevasaṅghehi tehi itthaṃ mahāmahe;

Vattamāne tadā māro pāpimā iti cintayi.

243.

‘‘Atikkamitukāmo’yaṃ kumāro visayaṃ mama;

Siddhattho atha siddhatthaṃ karissāmī’’ti tāvade.

244.

Māpetva bhiṃsanatarorusahassabāhuṃ,

Saṅgayha tehi jalitā vividhāyudhāni;

Āruyha cāru diradaṃ girimekhalākkhyaṃ,

Caṇḍaṃ diyaḍḍhasatayojanamāyataṃ taṃ.

245.

Nānānanāya’nalavaṇṇasiroruhāya,

Rattoruvaṭṭabahiniggatalocanāya;

Daṭṭhoṭṭhabhiṃsanamukhāyu’ragabbhujāya,

Senāya so parivuto vividhāyudhāya.

246.

Tattho’pagamma atibhīmaramaṃ ravanto,

Siddhatthame’tha iti gaṇhatha bandhathe’maṃ;

Āṇāpayaṃ suragaṇaṃ sahadassanena,

Caṇḍānīluggatapicuṃ’va palāpayittha.

247.

Gambhīramegharavasantibhavaṇḍanādaṃ,

Vātaṃca māpiya tato subhagassa tassa;

Kaṇṇampi vīvaravarassa manoramassa,

No āsiyeva calituṃ pabhu antakotha.

248.

Saṃvaṭṭavuṭṭhijavasannibhabhīmaghora,

Vassaṃ pavassiya tato’dakabindukampi;

Nāsakkhi netuma’tulassa samīpakampi,

Disvā tama’bbhutama’tho’pi sudummukho so.

249.

Accantabhīmanaḷaaccisamujjaloru,

Pāsānabhasmakalalāyudhavassadhārā;

Aṅgārapajjalitavālukavassadhārā,

Vassāpayittha sakalāni imāni tāni.


我将为您完整翻译这些巴利文偈颂：
223.
在那里，青莲与其他花朵装点天空，
如同雨滴飘落，当两足尊走过时。
224
因各种栴檀香粉与薰香，
虚空无有空隙，当两足尊走过时。
225
因闪耀的宝伞与美丽的金幢，
虚空无有空隙，当两足尊走过时。
226
因千万天神欢喜舞蹈，
虚空无有空隙，当两足尊走过时。
227
因诸天神敲击天鼓，
虚空无有空隙，当两足尊走过时。
228
因众天女以各种方式歌唱，
虚空无有空隙，当两足尊走过时。
229
美妙的乾闼婆男女，
美妙身躯的龙族男女，
在那里演奏美妙的舞蹈歌曲，
各种各样的美妙表演。
230
那时如同大水奔流，众人集聚，
如此这位大名声者，
是三界唯一导师，
手执草茎走近菩提树王。
231
两足尊环绕菩提树，
此树宛如珊瑚、青玉、银山般庄严。
232
在东方，在摧毁战争之地，
智者站立地面，摇动草束。
233
立即出现八十肘长的座位，
见此奇迹，大智者思惟：
234
"让我的肌肉、血液、骨头、
筋腱和皮肤，任其干枯，我也决不放弃精进。"
235
大勇者结跏趺坐，
不可战胜，两足尊面向东方而坐。
236
天中之天帝释立即取海螺，
站立其处吹奏，声达一百二十肘。
237
娑婆世界主大梵天站立，
恰如第二轮满月，正持三由旬白伞。
238
善夜摩天王手持美丽拂尘，
站在那里轻轻摇动，长达三伽浮他。
239
名为五顶的天神手持木苹果琵琶，
站立其处演奏各种乐章。
240
黑龙王与舞女前导，
同样站立唱诵赞颂之歌。
241
三十二位少女手持金匣，
装满天界之花，站立供养。
242
当帝释与天众如此盛大庆典时，
魔王波旬当时这样思惟：
243
"这位悉达多太子想要超越我的领域，
我要立即阻止他达成目标。"
244
化现可怕的千臂身躯，
手持各种燃烧的武器，
骑上名为山腰的可爱象，
凶猛庞大，长达一百五十由旬。
245
众多面容如火焰般发色，
红色圆睁突出的眼睛，
可怕牙齿咬紧的嘴唇，蛇形手臂，
被持各种武器的军队包围。
246
来到那里发出极其可怕的吼叫，
命令说："抓住悉达多！绑住他！"
一见之下，天众如被狂风
吹散的棉絮般四散逃离。
247
即便制造如深雷般的战鼓声，
和狂风，但对那位庄严者，
那位意志坚定者的
耳朵都无法撼动，死神无能为力。
248
即便降下如劫末暴雨般
可怕恐怖的雨水，但连一滴
都无法靠近那无与伦比者，
见此奇迹，他面露愁容。
249
极其可怕的火焰般闪耀，
石头、灰烬、泥块等武器雨，
燃烧的炭火和沙粒雨，
他降下这一切。

250.

Mārānubhāvabalato nabhato’pagantvā,

Patvāna puññasikharuggatasantikaṃ tu;

Mālāguḷappabhūtibhāvagatāni’thāpi,

Lokantare’va timiraṃ timiraṃ sughoraṃ.

251.

Māpetva mohatimirampi hatassa tassa,

Dehappabhāgi sataraṃsisatoditaṃ’va;

Jātaṃ manoramataraṃ atidassanīya,

Mā’lokapuñjama’valokiya pāpadhammo.

252.

Kopoparattavadano bhukuṭippavārā,

Accantabhiṃsanavirūpakavesadhārī;

Accantatiṇhataradhāramasaṅgame’va,

Cakkāyudhaṃ carataraṃ api merurājaṃ.

253.

Saṅkhaṇḍayantami’va thūlakalīrakaṇḍaṃ,

Vissajji tena’pi na kiñci guṇākarassa;

Kātuṃ pahuttamu’pagañchi tato tame’taṃ,

Gantvā nabhā kusumachattatamā’ga sīsaṃ.

254.

Vissajjitā’pi senāya selakūṭānalākulā;

Pagantvā nabhasā mālāgulattaṃ samupāgatā.

255.

Tampi disvā sasoko so gantvā dhīrassa santikaṃ;

Pāpuṇāti mamevā’yaṃ pallaṅko aparājito.

256.

Ito uṭṭhaha pallaṅkā iti’bhāsittha dhīmato;

Katakalyāṇakammassa pallaṅkatthāya māra te.

257.

Ko sakkhī’ti pavutto so ime sabbe’ti sakkhino;

Senāyā’bhimukhaṃ hatthaṃ pasāretvāna pāpimā.

258.

Ghoranādena’haṃ sakkhi ahaṃ sakkhī’ti tāya’pi;

Sakkhibhāvaṃ vadāpetvā tasse’vaṃ samudīrayi.

259.

Ko te siddhattha sakkhī’ti atha tenā’tulena’pi;

Mame’ttha sakkhino māra nasanti’ti sacetanā.

260.

Rattameghopanikkhantahemavijjuvabhāsuraṃ;

Nīharitvā surattambhā cīvarā dakkhiṇaṃ karaṃ.

261.

Bhūmiyā’bhimukhaṃ katvā kasmā pāramibhūmiyaṃ;

Unnādetvā ni’dāne’vaṃ nissaddāsī’ti bhūmiyā.

262.

Muñcāpite rave nekasate megharave yathā;

Buddhanāgabalā nāgaṃ jānūhi supapatiṭṭhitaṃ.

263.

Disvāni’dāni gaṇhāti’dāni gaṇhāti cintiya;

Sambhinnadāṭhasappo’va hatadappo sudummukho.

264.

Pahāyā’yudhavatthāni’laṅkārāni anekadhā;

Cakkavāḷāvalā yāva sasenāya palāyi so.

265.

Taṃ mārasenaṃ sabhayaṃ sasokaṃ palāyamānaṃ iti devasaṅghā;

Disvāna mārassa parājayo’yaṃ jayo’ti siddhattha kumārakassa.

266.

Sammodamānaṃ abhipūjayantā dhīraṃ sugandhappabhūtihi tasmiṃ;

Punā’gatā nekathutīhi sammā ugghosamānā chanavesadhāri.

267.

Evaṃ mārabalaṃ dhīro viddhaṃsetvā mahabbalo;

Ādicce dharamāne’va nisinno acalāsane.

268.

Yāmasmiṃ paṭhame pubbenivāsaṃ ñāṇa’muttamo;

Visodhetvāna yāmasmiṃ majjhime dibbalocanaṃ.

269.

So paṭiccasamuppāde atha pacchimayāmake;

Otāretvāna ñāṇaṃsaṃ sammasanno anekadhā.

270.

Lokadhātusataṃ sammā unnādetvā’ruṇodaye;

Buddho hutvāna sambuddhosambuddhajalocano.

271.

‘‘Anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissa’’ntiādinā;

Udāne’daṃ udānesi pītivegena sādiso.

272.

Sallakkhetvāguṇe tassa pallaṅkassa anekadhā;

Nā tāva’uṭṭhahissāmi ito pallaṅkato iti.

273.

Samāpattī samāpajjī anekasatakoṭiyo;

Satthā tatthe’va sattāhaṃ nisinno acalāsane.

274.

Ajjā’pi nūna dhīrassa siddhatthassa yasassino;

Atthi kattabbakiccañhi tasmā āsanamālayaṃ.

275.

Najahāsī’ti ekaccadevatānā’si saṃsayaṃ;

Ñatvā tāsaṃ vitakkaṃ taṃ sametuṃ santamānaso.

276.

Uṭṭhāya hemahaṃso’va hemavaṇṇo pabhaṅkaro;

Abbhuggantvā nabhaṃ nātho akāsi pāṭihāriyaṃ.

277.

Vitakkame’vaṃ iminā marūnaṃ sammu’pasammā’nimisesi bodhiṃ;

Sampūjayanto nayanambujehi sattāhama’ṭṭhāsi jayāsanañca.



我来为您翻译这些巴利文偈颂：
250
由于魔王的威力，从天空降下，
来到功德之顶峰附近，
变化成花环、球状物等形态，
在世间造成极其可怕的黑暗。
251
即便制造迷惑黑暗，但对他来说，
身放光明如百道阳光升起，
更加美妙绝伦难以望其项背，
邪恶之徒见此光明之聚。
252
怒火中烧面容狰狞，
现出极其可怕丑陋的形貌，
如同战场上最锋利的刀刃，
轮形武器迅疾如须弥山王。
253
如同粉碎粗大的芭蕉茎，
但对功德之源毫无作用，
无能为力，于是这黑暗
从空中落下，化作花伞落在头上。
254
军队所投掷的岩石峰顶燃烧，
从空中落下化为花球。
255
见此悲伤的他走近智者说：
"这不可战胜的座位属于我。"
256
"从此座位起来"，他对智者说，
"魔王啊，此座位属于已造善业者。"
257
当问"谁是证人"时，他伸手
指向军队说"这些都是证人"。
258
军队以可怕声音说"我是证人，我是证人"，
让他们作证后，他如此说道。
259
"悉达多，谁是你的证人？"于是那无与伦比者说：
"魔王啊，此处我没有有情作证。"
260
如红云中闪现的金色闪电般光辉，
从红色袈裟中伸出右手。
261
指向大地说："为何在波罗蜜地上，
在此时发出如此声响"，大地寂然无声。
262
发出如数百雷鸣般的声响，
佛陀之力使魔象双膝着地。
263
见此情景想着"现在要抓他，现在要抓他"，
如同毒牙被折的蛇，气焰消失，面露愁容。
264
舍弃众多武器、衣服、装饰，
与军队一起逃到世界边际。
265
天众见到魔军恐惧悲伤地逃跑，
说道："这是魔王的失败，是悉达多太子的胜利。"
266
欢喜赞叹智者，以妙香等供养，
再次回来，以各种赞颂正确地
高声称赞，穿着节日盛装。
267
如此大力智者击败魔军，
太阳尚在时，安坐不动之座。
268
在初夜时分，最上智者
清净宿命智，在中夜时分得天眼通。
269
然后在后夜时分，
他以智慧观察缘起的种种方面。
270
在黎明时分，使百世界震动，
成为佛陀，正等觉者，具佛眼者。
271
以"经历多生轮回"等偈颂，
因喜悦之力发出这感叹。
272
详细观察此座位的
诸多功德后说："我暂不从此座起身。"
273
进入数百亿次禅定，
导师就这样在不动座上坐了七日。
274
"今日智者、有名声的悉达多
必定还有要做的事，所以依然安坐。"
275
某些天神心生疑惑，
内心平静的他知道他们的想法，为消除疑虑。
276
起身如金天鹅，金色光辉四射，
世尊升上虚空，显现神通。
277
以此消除天神的疑虑，以不眨的眼睛注视菩提树，
以莲花般的眼睛供养，在胜利宝座上住立七日。

278.

Subhāsurasmiṃ ratanehi tasmiṃ savaṅkamanto varacaṅkamasmiṃ;

Manoramasmiṃ ratanālayehi’pi visuddhadhammaṃ vicinaṃ visuddho.

279.

Mūlejapālatarurājavarassa tassa,

Māraṅganānama’malānanapaṅkajāni;

Sammā milāpiya tato mucalindamūle,

Bhogindacittakumudāni pabodhayanto.

280.

Mūle’pi rājayatanassa tassa tasmiṃ samāpattisukhampi vindaṃ;

Saṃvītināmesi manuññavaṇṇo ekūnapaññāsadināni dhīmā.

281.

Anotattodakaṃ dantakaṭṭhanāgalatāmayaṃ;

Harīṭakāgadaṃ bhutvā devindenābhatuttamaṃ.

282.

Vānijehi samānītaṃ samatthamadhupiṇḍikaṃ;

Mahārājūpanītamhi pattamhi patigaṇhiya.

283.

Bhojanassāvasānamhi japālatarumūlakaṃ;

Gantvādhigatadhammassa gambhīrattamanussari.

284.

Mahīsandhārako vārikkhandhasannibhako ayaṃ;

Gambhīrodhigato dhammo mayā santo’tiādinā.

285.

Dhammagambhīrataṃ dhammarājassa sarato sato;

Āsevaṃ takkaṇaṃ dhammaṃ imaṃ me paṭivijjhituṃ.

286.

Vāyamanto sampattayācakānaṃ manoramaṃ;

Kantetvā uttamaṅgañca moḷibhūsanabhūsitaṃ.

287.

Suvañjitāni akkhini uppāṭetvāna lohitaṃ;

Gaḷato nīhiritvāna bhariyaṃ lāvaṇṇabhāsuraṃ.

288.

Atrajañca dadantena kulavaṃsappadīpakaṃ;

Dānaṃ nāma na dinnañca natthi sīlaṃ arakkhitaṃ.

289.

Tathāhi saṅkhapālādiattabhāvesu jīvitaṃ;

Mayā pariccajantena sīlabhedabhayena ca.

290.

Khantivādādike nekaattabhāve apūritā;

Chejjādiṃ pāpunattena pāramī natthi kāci me.

291.

Tassa me vidhamantassa mārasenaṃ vasundharā;

Na kampittha ayaṃ pubbenivāsaṃ sarato’pi ca.

292.

Visodhentassa me yāme majjhime dibbalocanaṃ;

Na kampittha pakampittha pacchime pana yāmake.

293.

Paccayākārañāṇaṃ me tāvade paṭivijjhato;

Sādhukāraṃ dadantī’ca muñcamānā mahāravaṃ.

294.

Sampuṇṇalāpū viya kañjikāhi,

Takkehi puṇṇaṃ viya vāṭikā’va;

Sammakkhito’va’ñjanakehi hattho,

Vasāhi sampīta pilotikā’va.

295.

Kilesapuñjabbharito kiliṭṭho,

Rāgena ratto api desaduṭṭho;

Mohena mūḷho’ti mahabbalena,

Loko avijjānikarākaro’yaṃ.

296.

Kinnāma dhammaṃ paṭivijjhate’taṃ,

Attho hi ko tassi’ti desanāya;

Evaṃ nirussāhama’gañchi nātho,

Pajāya dhammāmatapānadāne.

297.

Nicchāretvā mahānādaṃ tato brahmā sahampatī;

Nassati vata bho loko iti loko vinassati.

298.

Brahmasaṅghaṃ samādāya devasaṅghañca tāvade;

Lokadhātusate satthu samīpaṃ samupāgato.

299.

Gantvā mahītale jānuṃ nihacca sirasañjaliṃ;

Paggayha ‘‘bhagavā dhammaṃ desetu’’ itiādinā.

300.

Yācito tena sambuddharavindavadano jino;

Lokadhātusataṃ buddhacakkhunā’lokayaṃ tadā.

301.

Tasmiṃ apparajakkhādimaccā disvā’ti ettakā;

Vibhajitvā’tha te satte bhabbābhabbavasena so.

302.

Abhabbe parivajjetvā bhabbe’vā’dāya buddhiyā;

Upanetu jano’dāni saddhābhājanama’ttano.

303.

Pūressāmī’ti taṃ tassa saddhammāmatadānato;

Vissajji brahmasaṅghassa vacanāmataraṃsiyo.

304.

Tatojapālodayapabbatodito,

Mahappabho buddhadivākaro nabhe;

Maṇippabhāsannibhabhāsurappabho,

Pamocayaṃ bhāsurabuddharaṃsiyo.

305.

Pamodayanto upakādayo tadā,

Kamena aṭṭhārasayojanañjasaṃ;

Atikkamitvāna suphullapādape,

Vijambhamānāligaṇābhikūjitaṃ.



我来为您翻译这些巴利文偈颂：
278
在那美丽光辉的宝座上，在殊胜的经行处，
在众宝庄严的美妙处，清净者寻求清净法。
279
在那朱槿树王的树根下，
使魔女们莲花般的无垢面容凋谢，
然后在目支邻陀树根下，
使龙王心意如白莲般开放。
280
在阿阇波罗树根下，享受禅定之乐，
具美妙容色的智者度过四十九天。
281
食用帝释天带来的最上
无热池水、龙藤牙刷与诃子药。
282
在商人供养的蜜团，
由大王献上的钵中接受。
283
用餐结束后，去到朱槿树根，
思惟所证法的深奥意义。
284
以"此法如撑持大地者，
如水聚般深奥，我已证得此寂静法"等。
285
法王正念思惟法的深奥，
于此刻精进修习此法以便通达。
286
为求者努力切下
庄严发髻的最上头颅。
287
挖出涂抹妙香的
眼睛，流出鲜血。
288
施舍爱子，照亮家族血脉，
没有不曾布施的，没有不持守的戒。
289
如在生为商佉波罗等时，
我舍弃生命是因为害怕破戒。
290
如在忍辱仙人等多生中，
遭受砍截等苦，我未圆满任何波罗蜜。
291
当我击败魔军时，
大地未震动，即便在忆念宿命时。
292
在中夜我清净天眼时，
大地未震动，但在后夜震动。
293
当我立即通达缘起智时，
大地发出赞叹，发出巨大声响。
294
如同装满酸水的葫芦，
如同充满邪见的花园，
如同被涂墨的手，
如同浸油的破布。
295
充满烦恼、污秽、
染着贪欲、为处所所恼、
为愚痴所迷惑，如此强大的
世间为无明所覆盖。
296
"他们怎能通达此法？
说法有何利益？"如此
世尊对给予众生法甘露之饮
感到无力。
297
娑婆世界主大梵天发出大声：
"世间要毁灭了！世间真要毁灭了！"
298
立即带领梵天众与天众，
来到百世界中导师的身边。
299
来到地面，跪地合掌，
举手说"愿世尊说法"等。
300
应他请求，莲花面容的胜者、正等觉者
以佛眼观察百世界。
301
见到其中少垢众生等，
他依能度与不能度分别众生。
302
舍弃不能度者，只取能度者，
以智慧引导人们成为自己信仰的容器。
303
为了以正法甘露布施
来填满它，向梵天众放射言语甘露之光。
304
从朱槿树升起的佛日，
大放光明在天空中，
放射如宝石般明亮的光芒，
放出光明的佛陀光芒解脱众生。
305
当时使优波迦等人欢喜，
逐渐经过十八由旬的道路，
越过盛开的树木，
传来蜜蜂群振翅的声音。

306.

Nirantaraṃ nekadijupakūjitaṃ suphrallapaṅkeruha gandhavāsitaṃ gato;

Yasassī migadāyamuttamaṃ tahiṃ tapassī atha pañcavaggiyā.

307.

Devātidevaṃ tibhavekanāthaṃ,

Lokantadassiṃ sugataṃ sugattaṃ;

Disvāna dhīraṃ munisīharājaṃ,

Kumantaṇaṃ te iti mantayiṃsu.

308.

‘‘Bhutvāna oḷārikaannapānaṃ,

Suvaṇṇavaṇṇo paripuṇṇakāyo;

Etā’vuso’yaṃ samaṇo imassa,

Karoma nā’mhe abhivādanādiṃ.

309.

Ayaṃ visālanvayato sasūto,

Sambhāvanīyo bhuvi ketubhūto;

Paṭiggahetuṃ’rahatā’sanaṃ tu,

Tasmā’sanaṃ’yevi’ti paññapema.’’

310.

Ñatvā’tha bhagavā tesaṃ vitakkaṃ tikkhabuddhiyā;

Mettānilakadambehi mānaketuṃ padhaṃsayī.

311.

Samatthā nahi saṇṭhātuṃ sakāya katikāya te;

Akaṃsu lokanāthassa vandanādīni dhīmato.

312.

Buddhabhāvaṃ ajānantā munayo munirājino;

Āvuso vādato tassa kevalaṃ samudīrayuṃ.

313.

Atha lokavidū lokanātho tesamu‘‘dīratha;

Āvusovādato neva satthuno’’ samudīrayi.

314.

‘‘Bhikkhave arahaṃ sammā sambuddho’ti tathāgato’’;

Buddhabhāvaṃ pakāsetvā attano tesamu’ttamo.

315.

Nisinno tehi paññatte dassaneyyuttamāsane;

Brahmanādena te there sīlabhūsanabhūsite.

316.

Āmantetvāna brahmānaṃ nekakoṭipurakkhato;

Dhammacakkaṃ pavattento desanāraṃsinā tadā.

317.

Mohandhakārarāsimpi hantvā loke manoramaṃ;

Dhammālokaṃ padassetvā veneyyambujabuddhiyā.

318.

Migakānanasaṅkhāto raṇabhūmitale iti;

Rājā mahānubhāvo’vadhammarājā visārado.

319.

Desanāsiṃ samādāya dhībhujena manoramaṃ;

Veneyyajanabandhunaṃ mahānatthakaraṃ sadā.

320.

Kilesārī padāḷetvā saddhammajayadundubhiṃ;

Paharitvāna saddhammajayaketuṃ sudujjayaṃ.

321.

Ussāpetvāna saddhammajayatthuṇuttamaṃ subhaṃ;

Patiṭṭhāpiya lokekarājā hutvā sivaṅkaro.

322.

Pamocetvāna janataṃ brahāsaṃsārabandhanā;

Nibbāṇanagaraṃ netukāmo lokahite rato.

323.

Suvaṇṇācalakūṭaṃ’va jaṅgamaṃ cārudassanaṃ;

Patvo’ruvelagāmiṃ taṃ añjasaṃ’va surañjasaṃ.

324.

Bhaddavaggiyabhūpālakumāre tiṃsamattake;

Maggattayāmatarasaṃ pāyenvā rasamu’ttamaṃ.

325.

Pabbajjamu’ttamaṃ datvā lokassa’tthāya bhikkhavo;

Uyyojetvāna sambuddho cārikaṃ carathā’ti te.

326.

Gantvo’ruvelaṃ jaṭilānama’nto-

Jaṭā ca chetvāna jaṭā bahiddhā;

Pāpetva aggañjasamu’ttamo te,

Purakkhato indu’va tārakābhi.

327.

Purakkhato tehi anāsavehi,

Chabbaṇṇaraṃsābharanuttamehi;

Disaṅganāyo atisobhayanto,

Pakkhīnamakkhīni’pi pīṇayanto.

328.

Dinnaṃ paṭiññaṃ samanussaranto,

Taṃ bimbisārassa mahāyasassa;

Mocetukāmo vararājavaṃsaṃ,

Dhajūpamānassa guṇālayassa.

329.

Sikhaṇḍimaṇḍalāraddhanaccaṃ laṭṭhivanavhayaṃ;

Uyyānama’gamā nekatarusaṇḍābhimaṇḍitaṃ.

330.

Bimbisāranarindo so’gatabhāvaṃ mahesino;

Suṇitvā pītipāmojjabhūsanena vibhūsito.

331.

Tamu’yyānu’pagantvāna mahāmaccapurakkhato;

Satthupādāravindehi sobhayanto siroruhe.

332.

Nisinno bimbisāraṃ taṃ saddhammaamatambunā;

Devindagīyamānaggavaṇṇo vaṇṇābhirājito.

333.

Devadānavabhogindapūjito so mahāyaso;

Rammaṃ rājagahaṃ gantvā devindapurasannibhaṃ.

334.

Narindagehaṃ ānīto narindena sarāsabho;

Bhojanassā’vasānamhi cālayanto mahāmahiṃ.



我来为您翻译这些巴利文偈颂：
306
来到不断有众鸟啼鸣、
盛开莲花芬芳的最胜鹿野园，
那里有五比丘苦行者。
307
见到天中之天、三界唯一导师、
见世间边际者、善逝、妙身者、
智者、牟尼狮子王，
他们如此商议：
308
"食用粗重饮食后，
金色容貌、身体圆满，
朋友们，这位沙门，
我们不要向他行礼等。
309
这位出生自广大家族，
在世间值得尊敬如旗帜，
但不值得接受座位，
我们只摆设座位而已。"
310
世尊以敏锐智慧知道他们的想法，
以慈悲之风摧毁他们的慢幢。
311
他们无法坚持自己的约定，
向智者世间导师行礼等。
312
不知牟尼王是佛陀，
仅以"朋友"称呼他。
313
于是知世间者、世间导师对他们说：
"不要以'朋友'称呼如来。"
314
"比丘们，如来是阿罗汉、正等觉者"，
最胜者向他们宣示自己的佛性。
315
坐在他们准备的最胜妙座上，
以梵音对那些以戒庄严的长老。
316
在无数亿众前呼唤梵天，
转动法轮，以说法光明。
317
驱除世间愚痴黑暗聚，
显示美妙法光，为度化莲花智慧者。
318
在名为鹿野的战场上，
具大威力、善巧的法王宣说。
319
以智慧手持美妙说法剑，
常为所度众生亲友带来大利益。
320
击破烦恼敌，
击打正法胜利鼓，竖立难胜正法胜利幢。
321
树立最上美妙正法胜利柱，
建立为世间唯一王，带来吉祥。
322
解脱众生于广大轮回束缚，
乐于世间利益，欲引导至涅槃城。
323
如行走的金山峰般庄严可见，
来到优美的乌鲁维罗道路。
324
使三十位跋陀罗童子
饮用三道甘露之味最上味。
325
授予最上出家，为世间利益，
正等觉者派遣比丘们说："去游化吧。"
326
来到乌鲁维罗螺髻外道中间
剪断内外螺髻，
引导他们至最上道，
如月亮被众星环绕。
327
为那些无漏者所环绕，
以六色光明为最上庄严，
使方位天女极其美丽，
甚至使鸟眼欢喜。
328
忆念对大名声频毗娑罗
所作的承诺，
欲解脱如旗帜般
具功德的殊胜王族。
329
来到名为竹林园，
孔雀群开始舞蹈，众多树林庄严。
330
频毗娑罗王听闻
大仙人到来，以喜悦欢喜庄严。
331
与大臣前导来到园林，
以头发装饰导师莲足。
332
坐下后，以正法甘露水
具天帝所赞最上容色、光明庄严。
333
受天神、阿修罗、龙王供养的大名声者，
来到如天帝城般美丽的王舍城（现今印度比哈尔邦首府巴特那）。
334
人王引导人中牛王到王宫，
用餐结束时，震动大地。

335.

Patigaṇhiya samphullatarurājavirājitaṃ;

Rammaṃ veluvanārāmaṃ vilocana rasāyanaṃ.

336.

Sitapulinasamūhacchannabhālaṅkatasmiṃ,

Surabhikusumagandhākiṇṇamandānilasmiṃ;

Vividhakamalamālālaṅkatambāsayasmiṃ,

Vipulavimalatasmiṃ valliyāmaṇḍapasmiṃ.

337.

Suranaramahanīyo cārupādāravindo,

Vimalakamalanetto kundadantābhirāmo;

Guṇaratanasamuddo nāthanātho munindo,

Kaṇakakiraṇasobho somasommānano so.

338.

Vimalapavarasīlakkhandhavārañca katvā,

Ruciravarasamādhīkuntamu‘‘ssāpayitvā;

Tikhiṇatarasubhaggaṃ buddhañāṇorukaṇḍaṃ,

Viharati bhamayanto kāmama’ggā vihārā.

339.

Tadā suddhodano rājā‘‘putto sambodhimuttamaṃ;

Patvā pavattasaddhammacakko lokahitāya me.

340.

Rājagahaṃ’ca nissāya ramme veluvane’dhunā;

Vasatī‘‘ti suṇitvāna buddhabhūtaṃ sakatrajaṃ.

341.

Daṭṭhukāmo navakkhattuṃ navāmacce mahesino;

Navayodhasahassehi saddhiṃ pesesi santikaṃ.

342.

Gantvā te dhammarājassa sutvā’nopamadesanaṃ;

Uttamatthaṃ labhitvāna sāsanampi napesayuṃ.

343.

Tesve’kampi apassanto kāludāyiṃ subhāratiṃ;

Āmantetvā mahāmaccaṃ pabbajjābhirataṃ sadā.

344.

‘‘Sugattaratanaṃ netvā mama nettarasāyanaṃ;

Yena kenacu’pāyena karohī’’ti tama’bravī.

345.

Atha yodhasahassena tampi pesesi so’pi ca;

Gantvā sapariso satthu sutvā sundaradesanaṃ.

346.

Arahattañjasaṃ patvā pabbajitvā narāsabhaṃ;

Namassanto sa sambuddhaṃ paggayha sirasañjaliṃ.

347.

‘‘Vasantakālajjanītātirattavaṇṇābhirāmaṅkurapallavāni;

Sunīlavaṇṇujjalapattayuttā sākhāsahassāni manoramāni.

348.

Visiṭṭhagandhākulaphāliphullanānāvicittāni mahīruhāni;

Sucittanānāmigapakkhisaṅghasaṅgīyamānuttamakānanāni.

349.

Sunīlasātodakapūritāni sunādikādambakadambakāni;

Sugandhendīvarakallahārā ravindarattambujabhūsitāni.

350.

Tīrantare jātadumesu pupphakiñjakkharājīhi virājitāni;

Muttātisetāmalasekatāni rammāni nekāni jalāsayāni.

351.

Manuññaveḷuriyakañcukānivaguṇṭhitāni’ca susaddalehi;

Sunīlabhūtāni mahītalāni nabhāni mandānila saṅkulāni.

352.

Anantabhogehi janehi phītaṃ,

Surājadhāniṃ kapiḷābhidhāniṃ;

Gantuṃ bhadante samayo’’tiādiṃ,

Saṃvaṇṇi vaṇṇaṃ gamanañjasassa.

353.

Suvaṇṇanaṃ taṃ sugato suṇitvā,

‘‘Vaṇṇesi vaṇṇaṃ gamanassu’dāyi;

Kinnū‘‘ti bhāsittha tato udāyi,

Kathesi’daṃ tassa sivaṅkarassa.

354.

‘‘Bhante pitā dassanami’cchate te,

Suddhodano rājavaro yasassī;

Tathāgato lokahitekanātho,

Karotu saññātakasaṅgahanti.’’

355.

Suṇitvā madhuraṃ tassa giraṃ lokahite rato;

‘‘Sādhu’dāyi karissāmi ñātakānanti saṅgahaṃ.’’

356.

Jaṅgamo hemamerū’va rattakambalalaṅkato;

Vimalo puṇṇacando’va tārakāparivārito.

357.

Saddhiṃ vīsasahassehi santacittehi tādihi;

Gacchanto sirisampanno añjase saṭṭhiyojane.

358.

Dine dine vasitvāna yojane yojane jino;

Dvīhi māsehi sampatto buddho jātapuraṃ varaṃ.

359.

Buddhaṃ visuddhakamalānanasobhamānaṃ,

Bālaṃsumālisatabhānusamānabhānuṃ;

Cakkaṅkitorucaraṇaṃ caraṇādhivāsaṃ,

Lokattayekasaraṇaṃ araṇaggakāyaṃ.



我来为您 译译这些巴利文偈颂：
335
接受了以盛开树王庄严的
美丽竹林园，令眼欢喜。
336
在白沙堆遍布庄严的地方，
在芳香花香弥漫微风的地方，
在各色莲花环绕红莲的地方，
在广大清净藤蔓亭中。
337
天人所敬的美丽莲足者，
清净莲花眼、茉莉般牙齿美妙者，
功德宝海、导师中导师、牟尼王，
金光庄严、月亮般温和面容者。
338
建立清净最胜戒蕴营垒，
竖起美丽最胜定矛，
转动锐利殊胜的佛智箭，
随意游于殊胜住处。
339
那时净饭王听闻："我儿
已证最上正觉，
转正法轮利益世间。
340
现今住于王舍城（现今印度比哈尔邦首府巴特那）
美丽的竹林中。"听闻自己儿子成佛。
341
渴望见到大仙人，派遣
九位大臣与九千勇士前往。
342
他们去后听闻法王
无比说法，获得最上义，也未传回消息。
343
见不到他们任何一人，召唤
善言的迦留陀夷大臣，他常乐于出家。
344
对他说："把我眼中的妙相宝，
用任何方法带回来。"
345
于是又派他与千名勇士同去，
他与随从去后听闻导师美妙说法。
346
证得阿罗汉道后出家，人中牛王
向正等觉者举手合掌顶礼。
347
"春天产生的红色美丽新芽嫩叶，
具美丽青色闪耀叶子的千枝令人愉悦。
348
殊胜香气盛开的各种奇异树木，
美丽各种鸟兽群歌唱的最胜林园。
349
充满清净青色水的，
群鸭嬉戏，芳香青莲、睡莲，
太阳般红莲庄严。
350
岸边生长的树木以花蕊
线条庄严，珍珠般洁白清净
沐浴的众多美丽水池。
351
以美妙琉璃衣覆盖的
美丽草地，青翠的大地，
天空充满微风。
352
具无量资财的繁荣
王都名为迦毗罗（现今尼泊尔蓝毗尼附近），
世尊，现在是时候去"等，
赞叹前往的道路。
353
善逝听闻他的赞叹，
说："优陀夷，你赞叹去路，
为什么？"于是优陀夷
向那带来吉祥者说：
354
"世尊，有名声的最胜国王
净饭王渴望见你，
如来是世间唯一利益导师，
请施予亲族摄受。"
355
听闻他甜美的话语，乐于世间利益者说：
"善哉优陀夷，我将摄受亲族。"
356
如行走的金须弥山，以红袈裟庄严，
如无垢满月，为众星环绕。
357
与二万寂静心者俱，
具吉祥走在六十由旬的路上。
358
胜者每天一由旬，
每由旬住一日，两月后到达殊胜生城。
359
佛陀清净莲花面容庄严，
光明如幼日环绕、百日照耀，
足具轮相标记、住于最上行，
三界唯一归依、无垢身。;

360.

Sampuṇṇahemaghaṭatoraṇadhūmagandha,

Mālehi veṇupaṇavādihi dundubhīhi;

Cittehi chattadhajacāmaravījanīhi,

Suddhodanādivanipā abhipūjayiṃsū.

361.

Susajjitaṃ puraṃ patvā munindo taṃ manoramaṃ;

Sugandhipupphakiñjakkhālaṅkatorutalākulaṃ.

362.

Suphullajalajākiṇṇa acchodakajalālayaṃ;

Mayūramaṇḍalāraddha raṅgehi ca virājitaṃ.

363.

Cārucaṅkamapāsāda latāmaṇḍapamaṇḍitaṃ;

Pāvekkhi pavaro rammaṃ nigrodhārāmamuttamaṃ.

364.

‘‘Amhākame’sasiddhattho putto natto’ti’’ādinā;

Cintayitvāna sañjātamānasatthaddhasākiyā.

365.

Dahare dahare rāja kumāre idama’bravuṃ;

‘‘Tumhe vandatha siddhatthaṃ navandāma mayanti taṃ.’’

366.

Idaṃ vatvā nisīdiṃsu katvā te purato tato;

Adantadamako danto tilokekavilocano.

367.

Tesaṃ ajjhāsayaṃ ñatvā ‘‘na maṃ vandanti ñātayo;

Handa vandāpayissāmi’dāni nesanti’’ tāvade.

368.

Abhiññā pādakajjhānaṃ samāpajjitvā jhānato;

Vuṭṭhāya hemahaṃso’va hemavaṇṇo pabhaṅkaro.

369.

Abbhuggantvā nabhaṃ sabbasattanettarasāyanaṃ;

Gaṇḍambarukkhamūlasmiṃ pāṭihāriyasannibhaṃ.

370.

Asādhāraṇama’ññesaṃ pāṭihāriyamu’ttamaṃ;

Ramanīyatare tasmiṃ akāsi munipuṅgavo.

371.

Disvā tama’bbhutaṃ rājā suddhodanonarāsabho;

Sañjātapītipāmojjo sakyavaṃsekanāyako.

372.

Satthupādāravindehi sake cārusiroruhe;

Bhūsite’kāsi te sabbe sākiya’ akaruṃ tathā.

373.

Dhīro pokkharavassassa avasāne manoramaṃ;

Dhammavassaṃ pavassetvā sattacittāvanuggataṃ.

374.

Mahāmoharajaṃ hantvā sasaṅgho dutiye dine;

Pavekkhi sapadānena piṇḍāya puramu’ttamaṃ.

375.

Tassa pādāravindāni’ravindāni anekadhā;

Uggantvā patigaṇhiṃsu akkantakkantaṭhānato.

376.

Dehajotikadambehi gopuraṭṭālamandirā;

Piñjarattaṃ gatā tasmiṃ pākārappabhūti tadā.

377.

Carantaṃ pavisitvāna piṇḍāya puravīthiyaṃ;

Lokālokakaraṃ vīraṃ santaṃ dantaṃ pabhaṅkaraṃ.

378.

Pasādajanake ramme pāsāde sā yasodharā;

Sīhapañjarato disvā ṭhitā pemaparāyaṇā.

379.

Bhūsane maṇiraṃsīhi bhāsuraṃ rāhulaṃ varaṃ;

Āmantetvā padassetvā ‘‘tuyhame’so pitā’’ti taṃ.

380.

Niketamu’pasaṅkamma suddhodanayasassino;

Vanditvā tama’nekāhi itthīhi parivāritā.

381.

‘‘Deva devindalīlāya putto te’dha pure pure;

Caritvā carate’dāni piṇḍāyā’ti ghare ghare’’.

382.

Pavedesi pavedetvā’gamā mandirama’ttano;

Ānandajalasandoha pūrito’rucilocanā.

383.

Tato sesanarindānaṃ indo indova laṅkato;

Kampamāno pagantvāna vegena jinasantikaṃ.

384.

‘‘Sakyapuṅgava te ne’sa vaṃso mā cara mā cara;

Vaṃse putte’karājā’pi na piṇḍāya carī pure.’’

385.

Iti vutte narindena munindo guṇasekharo;

‘‘Tuyhame’so mahārāja vaṃso mayhaṃ pana’nvayo.

386.

Buddhavaṃso’’ti sambuddhavaṃsaṃ tassa pakāsayī;

Atho tasmiṃ ṭhitoyeva desento dhammamu’ttariṃ.

387.

‘‘Uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammami’’ccādimu’ttamaṃ;

Gāthaṃ manoramaṃ vatvā sotūnaṃ sivamā’vahaṃ.

388.

Dassanaggarasaṃ datvā santappetvā tamu’ttamo;

Tenā’bhiyācito tassa niketaṃ samupāgato.

389.

Saddhiṃ visasahassehi tādīhi dipaduttamaṃ;

Madhurodanapānena santappetvā mahīpati.

390.

Cuḷāmaṇīmarīcīhi piñjarañjalikehi taṃ;

Rājuhi saha vanditvā nisīdi jinasantike.



我来为您翻译这些巴利文偈颂：
360
以满金瓶、门楼、香烟、
花环、竹笛、小鼓等鼓，
以彩画、伞盖、旗帜、拂尘、扇子，
净饭等诸王供养。
361
牟尼王来到那装饰妥当的
美妙城市，芳香花蕊
庄严的广大地面。
362
盛开莲花遍布清净水池，
孔雀群开始舞蹈庄严。
363
美丽经行殿、藤蔓亭庄严，
最胜者进入美丽的最上尼拘律园。
364
释迦族人心生傲慢想：
"这悉达多是我们的儿子、孙子"等。
365
对年轻的王子们说：
"你们礼敬悉达多，我们不礼敬他。"
366
说完后坐在前面，然后
调御未调者、调御者、三界唯一具眼者。
367
知道他们的意向："亲属不礼敬我，
好，我现在要使他们礼敬。"
368
入神通基础禅定，从禅定
出定后，如金天鹅般金色发光者。
369
升上虚空，令一切众生眼欢喜，
在伽蓝婆树根处显现神通。
370
牟尼中最胜者在那最美妙处
显现其他人所不共的最上神通。
371
人中牛王净饭王见此奇迹，
生起喜悦欢喜，释迦族唯一导师。
372
以导师莲足装饰
自己美丽头发，所有释迦族人也如此做。
373
智者在花雨结束时降下
美妙法雨，随顺众生心意。
374
与僧众第二日击破大愚痴尘，
次第入最上城市托钵。
375
他的莲足如莲花般
从所踏之处升起。
376
以身光焰使城门楼宫殿
及城墙等变成金黄色。
377
入城在街道托钵游行，
照亮世间、勇者、寂静、调御、发光者。
378
生信者之美丽宫殿中的耶输陀罗
从狮子窗看到他，充满爱恋。
379
呼唤庄严的宝石光芒照耀的
殊胜罗睺罗，指着说："这是你的父亲。"
380
来到有名声的净饭王住处，
礼敬他，被众多女子围绕。
381
"天神啊，你儿子前前世中
以帝释天之姿在此城中游行，如今
在家家户户托钵游行。"
382
告知后回到自己宫殿，
大眼充满欢喜泪水。
383
然后其他诸王之王如帝释天般庄严，
身体颤抖迅速来到胜者面前。
384
"释迦中最胜者，这不是你的
传统，请勿如此行，请勿如此行，
传统中即使一个王子也未曾托钵行。"
385
国王如此说时，功德顶冠的牟尼王说：
"大王，这是你的传统，而我的传承是
386
佛族。"向他显示佛的传承，
然后就在那里宣说更上之法。
387
说了"起立勿放逸于法"等
最上美妙偈颂，带来听众的安乐。
388
给予最上见解之味，使他满足，
应他邀请来到他的住处。
389
国王以甜蜜饮食供养
两足尊与二万如是者。
390
与诸王一起，以顶冠光芒
闪耀的合掌礼敬他，坐在胜者身边。

391.

Tā’pi nekasatā gantvā sundarā rājasundarī;

Narindena anuññātā nisidiṃsu tahiṃ tadā.

392.

Desetvā madhuraṃ dhammaṃ tilokatilako jino;

Ahampa’jja na gaccheyyaṃ save bimbāya mandiraṃ.

393.

Dayāya hadayaṃ tassā phāleyyā’ti dayālayo;

Sāvakaggayugaṃ gayha mandiraṃ pitarā gato.

394.

Nisīdi pavisitvāna buddho buddhāsane tahiṃ;

Chabbaṇṇaraṃsijālehi bhāsuranto’va bhānumā.

395.

Manosilācuṇṇasamānadehamarīvijālehi virājamānā;

Pakampitā hemalatā’va bimbā bimbadharā satthu samīpa’māga.

396.

Satthu pādesu samphassasītaluttamavārinā;

Nibbāpesi mahāsokapāvakaṃ hadayindhane.

397.

Rājā satthu pavedesi bimbāyā’ti bahuṃ guṇaṃ;

Munindo’pi pakāsesi candakiṇṇarajātakaṃ.

398.

Tadā nandakumārassa sampatte maṅgalattaye;

Vivāho abhiseko ca iti gehappavesanaṃ.

399.

Maṅgalānaṃ pureyeva pabbājesi pabhaṅkaro;

Anicchantaṃ’va netvā taṃ ārāmaṃ rammamuttamaṃ.

400.

Attānama’nugacchantaṃ dāyajjatthaṃ sakatrajaṃ;

Kumāraṃ rāhulaṃ cā’pi kumārābharaṇujjalaṃ.

401.

‘‘Sukhā’va chāyā te me’’ti uggirantaṃ giraṃ piyaṃ;

‘‘Dāyajjaṃ me dadāhī’ti dāyajjaṃ me dadāhi ca’’.

402.

Ārāmameva netvāna pabbājesi niruttaraṃ;

Saddhammaratanaṃ datvā dāyajjaṃ tassa dhīmato.

403.

Nikkhamma tamhā sugataṃsumāli tahiṃ jantusaroruhāni;

Saddhammaraṃsīhi vikāsayanto upāgato rājagahaṃ punā’pi.

404.

Kusumākula sundaratarupavane padumuppala bhāsurasaranikare;

Puthucaṅkamamaṇḍitasitasikate subhasītavane viharati sugato.

405.

Tadā sudattavhayaseṭṭhiseṭṭho,

Bahūhi bhaṇḍaṃ sakaṭehi gayha;

Sāvatthito rājagahe manuññe,

Sahāyaseṭṭhissa gharū’pagantvā.

406.

Tene’va vutto subhagena buddho,

Jāto’ti loke dipadānamindo;

Sañjātapītīhi udaggacitto,

Rattiṃ pabhātaṃ iti maññamāno.

407.

Nikkhamma tamhā vigatandhakāre,

Devānubhāvena mahāpathamhi;

Gantvāna taṃ sītavanaṃ surammaṃ,

Sampuṇṇa candaṃ’va virājamānaṃ.

408.

Taṃ dīparukkhaṃ viya pajjalantaṃ,

Vilocanānandakaraṃ mahesiṃ;

Disvāna tassu’ttamapādarāgaṃ,

Paṭiggahetvā sirasā sudhīmā.

409.

Gambhīraṃ nipuṇaṃ dhammaṃ suṇitvā vimalaṃ varaṃ;

Sotāpattiphala’mpatvā sahassanaya maṇḍitaṃ.

410.

Nimantetvāna sambuddhaṃ sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ;

Vaṇṇagandharasūpetaṃ datvā dānaṃ sukhāvahaṃ.

411.

Satthu āgamanatthāya sāvatthinagaraṃ varaṃ;

Paṭiññaṃ so gahetvāna gacchanto antarāpathe.

412.

Yojane yojane vāru cittakammasamujjale;

Vihāre pavare datvā kārāpetvā bahuṃ dhanaṃ.

413.

Sāvatthiṃ puna’rāgantvā pāsādasatamaṇḍitaṃ;

Toraṇaṅghikapākāragopurādivirājitaṃ.

414.

Puraṃ apahasantaṃ’va devindassā’pi sabbadā;

Sabbasampattisampannaṃ naccagītādisobhitaṃ.

415.

Kasmiṃ so vihareyyā’ti bhagavā lokanāyako;

Samantānuvilokento vihārārahabhūmikaṃ.

416.

Jetarājakumārassa uyyānaṃ nandanopamaṃ;

Chāyūdakādisampannaṃ bhūmibhāgaṃ udikkhiya.

417.

Hiraññakoṭisanthāravasene’va mahāyaso;

Kiṇitvā pavare tamhi narāmaramanohare.



这是巴利文的完整中文直译：
391
那位美丽的王家女子与数百人同行；
得到君王允许后，他们就在那里坐下。
392
三界尊贵的胜者宣说甘美法义；
我今天不该前往频婆娑罗的宫殿。
393
怀着慈悲之心，担心伤她心意；
带着两位上首弟子，前往父亲的宫殿。
394
佛陀进入后坐于佛座之上；
六色光芒普照，如同太阳般辉煌。
395
身体如朱砂粉般红润，散发光芒耀眼；
犹如摇曳的金色藤蔓，美丽的耶输陀罗来到导师身边。
396
以清凉无上之水触碰导师双足；
熄灭了心中燃烧的大悲之火。
397
国王向导师称赞耶输陀罗诸多美德；
牟尼王也讲述了月光仙人本生故事。
398
那时难陀王子有三件喜事即将来临；
婚礼、加冕典礼以及入新居。
399
在庆典之前，光明者就让他出家；
虽然不情愿，还是将他带到最殊胜的精舍。
400
为继承自己而追随的亲生子；
光耀着王子装饰的罗睺罗王子。
401
"你的影子多么令我欢喜"说着这甜蜜话语；
"请给我遗产"又说"请给我遗产"。
402
把他带到精舍后让他出家成为无上者；
将正法宝藏作为遗产传给这位智者。
403
善逝离开后，如花环般光芒四射；
以正法光芒开显众生莲花，再次来到王舍城（现在的拉贾格里哈）。
404
在花开遍布美丽树林中，莲花盛开的池塘旁；
在布满洁白沙地的众多经行处，善逝住在这美丽清凉的林中。
405
那时最富有的须达多长者，
用许多车子载着货物；
从舍卫城（现在的斯拉瓦斯蒂）来到美丽的王舍城，
到达友人长者的家中。
406
他被那位有福者告知，
世间已出现两足尊主佛陀；
内心充满喜悦兴奋，
以为夜晚已经破晓。
407
从那里离开时黑暗已消散，
借着天神威力在大道上，
前往那清凉美好的园林，
见到如满月般光辉灿烂。
408
如灯树般光芒四射，
令人眼目愉悦的大圣；
看到他最殊胜的足光，
智者以头顶礼接受。
409
听闻深奥微妙的清净殊胜法，
证得具千种智慧的须陀洹果。
410
邀请正等正觉的世间导师及僧团，
供养具足色香味的安乐布施。
411
为了佛陀能到殊胜的舍卫城，
他获得承诺后在归途中。
412
每一由旬都建造，
装饰华丽的精美精舍，耗费巨资。
413
再次返回舍卫城，那里百座宫殿庄严，
门楼、围墙、城门等处处辉煌。
414
这座城市始终胜过，
天帝的城市，具足一切圆满，歌舞声声增添光彩。
415
世间导师世尊在思考，
应该住在何处，于是环顾四周寻找适合建精舍的土地。
416
祗陀太子的园林如同天界难陀园，
具足树荫和水源等，看中了这块土地。
417
大名声者以黄金铺地，
买下了这令人天都喜爱的殊胜园林。

418.

Niccaṃ kiṅkiṇijālanādaruciraṃ siṅgīva siṅgākulaṃ,

Rammaṃnekamaṇīhi channachadanaṃ āmuttamuttāvaliṃ;

Nānārāgavitāna bhāsurataraṃ pupphādinā’laṅkata,

Citraṃ gandhakuṭiṃ varaṃ suvipulaṃ kāresi bhūsekharaṃ.

419.

Jinatrajānampi visālamālayaṃ,

Vitānanānāsayanāsanujjalaṃ;

Sumaṇḍitaṃ maṇḍapavaṅkamādinā,

Vilumpamānaṃ manalocanaṃ sadā.

420.

Athāpi saṇhāmalasetavālukaṃ,

Savedikācāruvisālamālakaṃ;

Jalāsayaṃ sāta’tisītalodakaṃ,

Sugandhisogandhikapaṅkajākulaṃ.

421.

Suphullasālāsanasoganāga,

Punnāgapūgādivirājamānaṃ;

Manoramaṃ jetavanābhidhānaṃ,

Kārāpayī seṭṭhi vihāraseṭṭhaṃ.

422.

Visālakelāsadharādharuttamā-

Bhirāmapākāraphanindagopito;

Janassa sabbābhimanatthasādhako,

Vihāracintāmaṇi so virājite.

423.

Tato āgamanatthāya munindaṃ nāthapiṇḍiko;

Dūtaṃ pāhesi so satthā sutvā dūtassa sāsanaṃ.

424.

Mahatā bhikkhusaṅghena tadā tamhā purakkhato;

Nikkhamitvā’nupubbena patto sāvatthimuttamaṃ.

425.

Samujjalāni nekāni dhajānādāya sundarā;

Kumārā purato satthu nikkhamiṃsu surā yathā.

426.

Nikkhamiṃsu tato tesaṃ pacchato taruṇaṅganā;

Cārupuṇṇaghaṭādāya devakaññā yathā tathā.

427.

Puṇṇapātiṃ gahetvāna seṭṭhino bhariyā tathā;

Saddhiṃ nekasatitthihi nekālaṅkāralaṅkatā.

428.

Mahāseṭṭhi mahāseṭṭhisatehi saha nāyakaṃ;

Abbhuggañchi mahāvīraṃ pūjito tehi nekadhā.

429.

Chabbaṇṇaraṃsīhi manoramehi,

Puraṃ varaṃ piñjaravaṇṇabhāvaṃ;

Nento munindo sugato sugatto,

Upāvisī jetavanaṃ vihāraṃ.

430.

Cātuddisassa saṅghassa sambuddhapamukhassa’haṃ;

Imaṃ dammi vihāranti satthu cārukarambuje.

431.

Sugandhavāsitaṃ vāriṃ hemabhiṅkārato varaṃ;

Ākiritvā adā rammaṃ vihāraṃ cārudassanaṃ.

432.

Surammaṃ vihāraṃ paṭiggayaha seṭṭhaṃ,

Anagghe vicittāsanasmiṃ nisinno;

Janindānamindo tilokekanetto,

Tilokappasādāvahaṃ taṃ manuññaṃ.

433.

Udārānisaṃsaṃ vihārappadāne,

Anāthappadānena nāthassa tassa;

Sudattābhidhānassa seṭṭhissa satthā,

Yasassī hitesī mahesī adesī.

434.

Udārānisaṃsaṃ vihārappadāne,

Kathetuṃ samattho vinā bhūripaññaṃ;

Tilokekanāthaṃ naro kosi yutto,

Mukhānaṃ sahassehi nekehi cā’pi.

435.

Iti vipulayaso so tassa dhammaṃ kathetvā,

Api sakalajanānaṃ mānase tosayanto;

Paramamadhuranādaṃ dhammabheriṃ mahantaṃ,

Viharati paharanto tattha tatthūpagantvā.

436.

Evaṃ tilokahitadena mahādayena,

Lokuttamena paribhuttapadesapantiṃ;

Niccaṃsurāsuramahoragarakkhasādi,

Sampūjitaṃ ahami’dāni nidassasissaṃ.

437.

Saddhammaraṃsinikarehi jinaṃsumāli,

Veneyyapaṅkajavanāni vikāsayanto;

Vāsaṃ akāsi pavaro paṭhamamhi vasse,

Bārāṇasimhi nagare migakānanamhi.

438.

Nānāppakāraratanāpaṇapantivīthi,

Ramme pure pavararājagahābhidhāne;

Vāsaṃ akāsi dutiye tatiye catutthe,

Vassepi kantataraveluvaneva nātho.

439.

Bhūpālamoḷimaṇiraṃsivirājamānaṃ,

Vesālināmaviditaṃ nagaraṃ surammaṃ;

Nissāya sakyamunikesari pañcamamhī,

Vassamhi vāsamakarittha mahāvanasmiṃ.

440.

Phullātinīlavimaluppalacārunetto,

Siṃgīsamānatanujotihi jotamāno;

Buddho anantaguṇasannidhi chaṭṭhavasse,

Vāsaṃ akā vipulamaṅkula pabbatasmiṃ.



这是巴利文的完整中文直译：
418
永远响着铃铛网悦耳声音，如黄金般耀眼，
美丽的殿顶覆盖着众多宝石，串起珍珠链，
各色华盖更显光彩，以花等装饰，
建造了庄严宽阔的殊胜香室。
419
又为胜者子们建造宽敞住所，
华盖与各种床座光彩照人；
以凉亭游廊等精美装饰，
常令人心目为之倾倒。
420
还有细腻洁白的沙地，
美丽宽阔的围栏环绕场地；
水池中清凉舒适的水，
芬芳的白莲红莲盛开。
421
沙罗树、柚木、龙树、
龙眼树、槟榔树等光彩照人；
名为祗园的悦意精舍，
长者建造了最殊胜的寺院。
422
如同广大雪山山王般，
围墙如美丽的龙王守护；
能满足众人一切愿望，
这如意宝精舍光彩照人。
423
之后给孤独长者为请佛陀前来；
派遣使者，导师听闻使者禀报。
424
那时与大比丘僧团一起，
从那里出发，次第到达最胜舍卫城。
425
美丽的少年们手持，
众多光辉灿烂的旗帜，在导师前行如天神般。
426
之后年轻女子们跟随其后，
手持美丽满瓶如天女一般。
427
长者妻子手持满盘供品，
与数百女眷一起，以众多装饰庄严。
428
大长者与数百长者一起迎接导师，
以众多方式供养大雄。
429
以悦意的六色光芒，
使殊胜城市呈金黄色；
牟尼导师善逝身形优美，
进入祗园精舍。
430
"我将此精舍布施给，
以正等觉为上首的四方僧"，
对着导师美莲手说道。
431
从金水瓶中倾注，
香水浸润的清水，
布施这令人愉悦美丽可见的精舍。
432
接受了最殊胜美好的精舍，
坐在无价珍贵的座位上，
人王之王三界唯一眼目，
带来三界净信的可爱者。
433
具大功德的精舍布施，
以无依者的布施给予依怙，
导师对那位名为须达多的长者，
具足光荣利他的大圣开示。
434
除了具广大智慧的，
三界唯一依怙者，
即使以千万张口，
也无人能说尽布施精舍的殊胜功德。
435
如此广大名声者为他说法，
令一切众生内心欢喜，
击响极其甘美声音的大法鼓，
前往各处住下来。
436
如是三界利益者大慈悲者，
世间至上者所居住的处所，
常为天人阿修罗大龙夜叉等，
恭敬供养，我今将示现。
437
胜者光芒以正法光芒，
开显应化众生莲花，
最初雨安居时殊胜者，
住在波罗奈城（现今的瓦拉纳西）鹿野苑。
438
在街道两旁摆满各种珍宝店铺，
美丽城市名为殊胜王舍城，
第二、第三、第四雨安居，
导师都住在可爱的竹林。
439
国王头冠宝石光芒照耀，
名为毗舍离（现今的吠舍离）的美丽城市，
狮子般的释迦牟尼依止此城，
在第五雨安居时住在大林中。
440
眼目如盛开深蓝清净莲花，
以如黄金般身光照耀，
佛陀无量功德宝藏在第六雨安居，
住在广大的曼格拉山。

441.

Gambhīraduddasataraṃ madhuraṃ marūnaṃ,

Desetva dhammamatulo sirisannivāso;

Devindasītalavisālasilāsanasmiṃ,

Vassamhi vāsama’karī muni sattamamhi.

442.

Phullāravindacaraṇo caraṇādhivāso,

So suṃsumāragirināmadharādharamhi;

Vāsaṃ akā paramamāraji aṭṭhamasmiṃ,

Vassamhi kantarabhesakalāvanamhi.

443.

Nānāmatātibahutitthiyasappadappaṃ,

Hantvā tilokatilako navamamhi vasse;

Vāsaṃ akāsi rucire atidassanīye,

Kosambisimbalivane jinapakkhirājā.

444.

Tesaṃ mahantakalahaṃ samituṃ yatīnaṃ,

Nissāya vāraṇavaraṃ dasamamhi vasse;

Pupphābhikiṇṇavipulāmalakānanasmiṃ,

Vāsaṃ akā munivaro varapāraleyyo.

445.

Dhammāmatena janataṃ ajarāmarattaṃ,

Nento vilocanamanoharasuddhadanto;

Nālābhidhānadijagāmavare munindo,

Vāsaṃ akā amitabuddhi dasekavasse.

446.

Verañja cārudijagāmasamīpabhūte,

Ārāmake surabhipupphaphalābhirāme;

Sabbaññu sakyamuni bārasamamhi vasse,

Vāsaṃ akāsi pucimandadumindamūle.

447.

Phullāravindavadano racicārusobho,

Lokassa atthacariyāya dayādhivāso;

Vāsaṃ akā ruciracāliyapabbatasmiṃ,

Vīro tilokagaru terasamamhi vasse.

448.

Bandhūkapupphasamapādakarābhirāmo,

Dhammissaro pavarajetavane suramme;

Dhīro mahiddhi muni cuddasamamhi vasse,

Vāsaṃ akā sakalasattahitesu yutto.

449.

Veneyyabandhuvanarāgagaje vihantvā,

Vassamhi pañcadasame munisīharājā;

Vāsaṃ akā kapilavatthudharādharoru,

Nigrodharāmaramaṇīyamaṇigguhāyaṃ.

450.

Yakkhampi kakkhalataraṃ suvinītabhāvaṃ,

Netvā pure varatamālavakābhidhāne;

Vasmamhi vāsamakarī dasachaṭṭhamamhi,

Nento janaṃ bahutarampi ca santimaggaṃ.

451.

Pākāragopuraniketanatoraṇādi,

Nettābhirāmavararājagahe mahesi;

Vāsaṃ akānadhivaro dasasattamamhi,

Vassamhi patthayaso bhuvanattayasmiṃ.

452.

Dhammosadhena madhurena sukhāvahena,

Lokassa ghoratararāgarajaṃ vihantvā;

Vassamhi vāsamakarī dasaaṭṭhamasmiṃ,

Aṅgīraso pavaracāliyapabbatasmiṃ.

453.

Venayyabandhujanamoharipuṃ uḷāraṃ,

Hantvāna dhammaasinā varadhammarājā;

Ekūnavīsatimake puna tattha vasse,

Vāsaṃ akā madhurabhārati lokanātho.

454.

Suddhāsayo pavararājagahe vicitte,

Vāsaṃ akāsi samavīsatimamhi vasse;

Lokassa atthacaraṇe subhakapparukkho,

Cintāmaṇippavarabhaddaghaṭo munindo.

455.

Evaṃ tilokamahito anibaddhavāsaṃ,

Katvā carampaṭhamabodhiyudārapañño;

Chabbaṇṇaraṃsisamupetavicittadeho,

Lokekabandhu bhagavā avasesakāle.

456.

Sāvatthiyaṃ pavarajetavane ca ramme,

Dibbālaye ca samalaṅkatapubbarāme;

Vāsaṃ akāsi muni vīsatipañcavasse,

Lokābhivuddhinirato sukhasannivāso.

457.

Iti amitadayo yo pañcatāḷīsavasse,

Manujamanavanasmiṃ jātarāgaggirāsiṃ;

Paramamadhuradhammambuhi nibbāpayanto,

Avasi samunimegho lokasantiṃ karotu!

458.

Paññāvaraṅganā mayhaṃ sañjātā manamandire;

Tosayantī sabbajanaṃ vuddhiṃ gacchatu sabbadā.

459.

Citaṃ yaṃ racayantena jinassa caritaṃ mayā;

Puññaṃ tassānubhāvena sampatto tusitālayaṃ.

460.

Metteyyalokanāthassa suṇanto dhammadesanaṃ;

Tena saddhiṃ ciraṃ kālaṃ vindanto mahatiṃ siriṃ.

461.

Buddhe jāte mahāsattoramme ketumanīpure;

Rājavaṃse janītvāna tihetupaṭisandhiko.



这是巴利文的完整中文直译：
441
无与伦比的祥瑞住处者，
为天神宣说深奥难见甘美法；
在帝释清凉宽广石座上，
牟尼在第七雨安居时住下。
442
足如盛开莲花的行境住者，
在名为善宿摩罗的山岳上；
最胜降魔者在第八雨安居，
住在可爱的贝萨卡拉林中。
443
三界尊贵者在第九雨安居，
降服众多异教徒与蛇的傲慢；
胜者鸟王住在美丽可见的，
憍赏弥（现今的科萨姆比）尸婆利树林。
444
为了平息那些修行者的大争执，
依止最上象王在第十雨安居；
在遍布花朵的广大清净林园中，
最胜牟尼住在巴雷耶克。
445
以法甘露引导众生至不死境，
具眼目悦意洁白牙齿的牟尼王，
在名为那拉的殊胜村落，
无量智者住第十一雨安居。
446
在毗兰若（现今的维然遮）美丽村落附近，
芳香花果悦意的园林中；
一切知者释迦牟尼在第十二雨安居，
住在尼拘律树王之下。
447
面如盛开莲花光彩照人，
为利益世间而住于慈悲；
英雄三界尊者在第十三雨安居，
住在美丽的遮利耶山。
448
手足美如朱红花的法自在者，
在殊胜美好的祗园中；
具大神通的智者在第十四雨安居，
住下专注于一切众生利益。
449
牟尼狮子王降伏所化众生贪欲象，
在第十五雨安居时；
住在迦毗罗卫城（现今的

462.

Civaraṃ piṇḍapātañca anagghaṃ vipulaṃ varaṃ;

Senāsanañca bhesajjaṃ datvā tassa mahesino.

463.

Sāsane pabbajitvāna jotento tamanuttaraṃ;

Iddhimā satimā sammā dhārento piṭakattayaṃ.

464.

Vyākato tena buddho yaṃ hessatīti anāgate;

Uppannuppannabuddhānaṃ dānaṃ datvā sukhāvahaṃ.

465.

Saṃsāre saṃsaranto hi kapparukkho ca pāṇinaṃ;

Icchiticchitamannādiṃ dadanto madhuraṃ caraṃ.

466.

Maṃsalohitanettādiṃ dadaṃ cittasamāhito;

Sīlanekkhammapaññādiṃ pūrento sabbapāramiṃ.

467.

Pāramisikharaṃ patvā buddho hutvā anuttaro;

Desetvā madhuraṃ dhammaṃ jantūnaṃ sivamāvahaṃ.

468.

Sabbaṃ sadevakaṃ lokaṃ brahāsaṃsārabandhanā;

Mocayitvā varaṃ khemaṃ pāpuṇyeṃ sivaṃ puraṃ.

469.

Laṅkālaṅkāra bhūtena bhūpālanvayaketunā;

Vijayabāhunā raññā sakanāmena kārite.

470.

Satoyāsayapākāra gopurādivirājite;

Pariveṇavare ramme vasatā santavuttinā.

471.

Medhaṅkarābhidhānena dayāvāsena dhīmatā;

Therena racitaṃ etaṃ sabbha saṃsevitaṃ sadā.



这是巴利文的完整中文直译：
462
将无价广大殊胜的，
衣物、食物、卧具和药品，
供养给那位大圣。
463
在教法中出家，
光耀无上教法，
具神通正念，
善持三藏。
464
被他授记在未来，
将成为佛陀，
对现在过去诸佛，
布施带来安乐。
465
在轮回中流转时，
如众生的如意树，
随其所愿施与，
食物等甘美行持。
466
施舍肉血眼睛等，
心意专一，
具足戒出离智慧等，
圆满一切波罗蜜。
467
登上波罗蜜顶峰，
成为无上佛陀，
为众生宣说甘美法，
带来吉祥。
468
使包括天人在内，
整个世界从广大轮回束缚中，
解脱而到达殊胜安稳，
证得吉祥之城。
469
由兰卡庄严之源，
国王世系之幢，
维迦耶巴胡王，
以己名建造。
470
具有水池围墙，
城门等庄严，
在殊胜美好精舍，
安住于寂静行持。
471
名为美登伽，
具慈悲智慧，
长老所著此书，
常为善人所亲近。

472.

Bhave bhave’dha gāthānaṃ tesattati catussataṃ;

Ganthato pañcapaññāsā-dhikaṃ pañcasataṃ iti.

这是巴利文的完整中文直译：
472
此中偈颂有四百七十三首，
文字总数有五百五十五字。


